Skolas laiks nekur nav pazudis.Nesen sapnī redzēju bijušo klasesbiedru salidojumu. Priecājos atkal satikt sen neredzētus cilvēkus, ar kuriem skolā pavadīti kopā daudzi gadi. Skolas laiks nekur nav pazudis.
Nesen sapnī redzēju bijušo…
Sapņi par manu skolu – Smiltenes ģimnāziju – bijuši visādi. Biežāk atkārtojas šāds sižets: tuvojas izlaiduma eksāmeni, taču es neko nemāku un matemātikā man ir robs par visa mācību gada vielu.
Savukārt klasesbiedrus tik kuplā bariņā gan agrāk nebiju nosapņojusi. Acīmredzot tas ir saistīts ar gaidāmo Smiltenes ģimnāzijas 100 gadu jubileju, ko svinēs jau itin drīz, 30. maijā.
Cik zinu, daudzi ģimnāzijas absolventi skolas jubileju gaida ar nepacietību. Vietējie smiltenieši ziņo citur dzīvojošajiem bijušajiem skolasbiedriem par svētku programmu. Tā ir gana iespaidīga un sola daudz emociju, arī nostalģiju par skolas laiku.
Lai kā katram būtu klājies skolas gados, tie cilvēka dzīvē ieņem īpašu vietu un ir ielikuši pamatus viņa personībai. Ir vērts šad un tad šo laiku atcerēties.
Ne velti Smiltenes ģimnāzijai veltītajā spēlfilmā “Skapis” galvenais varonis pirms svarīga lēmuma pieņemšanas padomu meklē ģimnāzijas gaiteņos un klasēs, kur kādreiz mācījies.
Ikdienā par savu skolu īpaši nedomāju, jo redzu to katru dienu, ejot uz darbu. Taču jubileja uzjundī dziļāk paslēptas atmiņas par skolasbiedriem, pedagogiem un skolas pasākumiem, piemēram, sacensībām, kurās nācās aizstāvēt toreizējās Smiltenes vidusskolas godu.
Pagājuši tik daudzi gadi, bet vēl tagad jūtu slēpju smēra smaržu un ausīs skan fizkultūras skolotājas Ligijas Rainbahas uzmundrinājums cīnīties distancē. Skolas laiks nekur nav pazudis.
