Divas dienas augusta sākumā LIFE- Daba projektā “Palieņu pļavu atjaunošana” iesaistītie Latvijas pašvaldību vadītāji, lauku konsultanti, aktīvākie zemnieki — piedalījās pļavu apsaimniekošanas pieredzes braucienā uz Matsalu nacionālo parku Igaunijā.
Divas dienas augusta sākumā LIFE- Daba projektā “Palieņu pļavu atjaunošana” iesaistītie Latvijas pašvaldību vadītāji, lauku konsultanti, aktīvākie zemnieki — palieņu atjaunotāji un ar vides aizsardzību saistīto partnerorganizāciju pārstāvji piedalījās pļavu apsaimniekošanas pieredzes braucienā uz Matsalu nacionālo parku Igaunijā.
Kaimiņu tautai ir unikāla pieredze šajā jomā, jo tieši Matsalu nacionālais parks ir vieta, kur pirmo reizi Baltijā jau 1996. gadā aizsāka maksāt subsīdijas zemniekiem, lai viņi apsaimnieko sev piederošās pļavas.
No Valkas rajona šajā braucienā piedalījās divi pašvaldību pārstāvji: Jānis Krūkliņš no Valkas pagasta un Edgars Irklis no Ērģemes pagasta. Šo divu pagastu teritorijās atrodas projektā iesaistītie dabas liegumi “Burgas pļavas” un “Sedas purvs”.
Matsalu Nacionālais Parks atrodas Igaunijas Rietumu daļā. Tas dibināts 1957. gadā galvenokārt, lai aizsargātu putnus to ligzdošanas, spalvu mešanas un migrācijas laikā. Jau 1976. gadā Matsalu tika iekļauta Ramsāres konvencijas starptautiski nozīmīgo mitrāju sarakstā. Šeit tiek aizsargāta unikāla ainava, ko veido palieņu pļavas, niedrāji, randu pļavas, parkveida pļavas un ap 40 nelielu salu.
Latvijas un Igaunijas lauksamniecībai ir daudz kopēja. Lielākā daļa Matsalu nacionālā parka raksturīgās ainavas veidojusies ilgstošas ekstensīvas saimniekošanas rezultātā. Taču padomju gados tradicionālās saimniekošanas metodes aizstāja ar kolektivizāciju un intensīvu lauksaimniecisko ražošanu. 1990. gadā kolhozi izputēja un lopu skaits kļuva kritiski mazs. Tāpēc lielākā daļa dabisko zālāju aizauga ar krūmiem. Lai pārtrauktu šo tendenci, jau 1996. gadā nacionālā parka administrācija ar Igaunijas Vides ministrijas finansiālu atbalstu izstrādāja zālāju apsaimniekošanas shēmu. Pirmo reizi Baltijā zemnieki tika finansiāli atbalstīti, lai viņi noganītu un pļautu piekrastes aizaugošās pļavas (3500 ha platībā). Atbalsts sākotnēji bija drīzāk simbolisks — ~4 Ls par 1ha noganītās vai nopļautās pļavas. Savukārt ar Zviedrijas Pasaules dabas fonda atbalstu zemniekiem palīdzēja iegādāties traktorus un pļaujmašīnas un dažādu citu starptautisku projektu iesaistīšana veicināja šīs vietas attīstību un sniedza daudz jaunu iespēju vietējiem zemniekiem. Kļūstot par pļavu atjaunošanas un apsaimniekošanas pionierteritoriju Baltijā, Matsalu Nacionālais parks joprojām ir viena no labākajām pieredzes gūšanas vietām šajā sfērā.
Šobrīd lielākā daļa nacionālā parka zemes ir valsts īpašums, taču pa daļai tā joprojām pieder arī privātajiem zemju īpašniekiem. Igaunijas atšķirība ir tā, ka zemi var pirkt un pārdot arī ārzemju pilsoņi, taču pašvaldībai vispār nepieder lauksamniecības zemes. Parka teritorija tiek izmantota zvejošanai, tradicionālajai ganīšanai un siena gatavošanai, un mazākā mērā arī mežsaimniecībai un medniecībai.
Aare Lepiks, vairāku starptautisko projektu līdzautors un Matsalu gids, spriež: “Mēs gribētu, lai Matsalu ir mežonīga un dabiska vieta, taču tieši cilvēka darbības rezultātā ir veidojusies praktiski visa tam raksturīgā ainava. Tā nav spējīga pastāvēt turpmāk bez cilvēka pārdomātas iesaistīšanās.” Lielākās pārmaiņas šeit notikušas tieši 20. gs. 30. gados, kad lauksaimniecība Igaunijā piedzīvojusi lielāko uzplaukumu. Tad bijušas lielākās pļavu platības un plūdu ietekmes mazināšanai iztaisnotas un padziļinātas vairāku upju gultnes, tai skaitā Kasari upe, kura iesniedzas dziļi seklajā Matsalu līcī. Dabai tas nodarījis neatgriezeniskas sekas. Situācija ir unikāla, jo ledāja darbības rezultātā Matsalu līča A daļa pamazām joprojām ceļas uz augšu, tiesa, ne vairāk kā 2 – 3 milimetri gadā. Līcis ir sekls un no ūdens atbrīvojušās jaunās teritorijas pamatā aizņem niedrāji, kas aug milzīgās platības (šobrīd vairāk nekā 3000 ha, veidojot vienu no lielākajiem Eiropas vienlaidu niedru masīviem) un tāpēc samazina bioloģisko daudzveidību. Agrāk siens bijis tik ļoti nepieciešams, ka pat negaidītu vasaras plūdu laikā siena vācēji briduši līdz ceļiem ūdenī un kasījuši nopļauto zāli no ūdens plašumiem.
Argo Heins, 31 gadu vecs vīrs ar lauksaimnieka izglītību, šobrīd ir viens no lielākajiem zemkopjiem Matsalu Nacionālajā parkā. Viņš audzē simts govis, no kurām lielākā daļa ir gaļas lopi. Tās nogana būtisku daļu no plašajām piekrastes pļavām un atlikušajās tiek pļauts siens, ko sagatavo 250 kg smagos ruļļos. Ierasto siena vākšanas metodi, kraujot sienu zārdos, vairs nepraktizē, un visā parka teritorijā ir saglabājušās tikai pāris siena gubas kā kultūrvēsturiska vērtība. Kopā viņš apsaimnieko 50 ha privātās zemes un ap 250 ha no valsts nomātas zemes. Agrovides maksājumus Igaunijas valdība izlēmusi vēl neizmaksāt, līdz ar to A. Heins un citi Igaunijas zemnieki saņem mazāk naudas atbalsta maksājumos lauksaimniecībai un dabas aizsardzībai. Tomēr par bioloģiski vērtīgo zālāju uzturēšanu ir izveidota nacionālā programma, kuras kopējā summa gan nepārsniedz 50 LVL par 1ha. A.Heins neslēpj, ka ar tik lielu saimniecību iespējams arī nopelnīt un par saimniekošanu nacionālajā parkā viņš ir tikai laimīgs: “Negribu dzīvot pilsētā, un man patīk šis plašums un šāds dzīves veids.”
Alekss Lotmans, LIFE-Daba un citu starptautisku projektu īstenotājs Matsalu nacionālajā parkā ir pārliecināts, ka noteikti tiks izveidota līdzīga Agro-vides maksājumu sistēma arī Igaunijā nacionālā līmenī, jo no 1,1 miljona ha lauksaimniecības zemes piektā daļa ir dabisko zālāju, un tikpat daudz aizņem NATURA 2000 teritorijas (no tām sauszeme — 16 %).
Daudzie atjaunoto pļavu piemēri, izveidotā ekotūrisma infrastruktūra un nepārtrauktā rosība vācot sienu, ko varēja redzēt pļavās, veicina arī latviešu apmeklētājos daudz diskusiju un pārdomas. Tika apmeklētas gan parkveida pļavas, gan piekrastes pļavas un upju palieņu pļavas, uzklausīti stāsti par cīņu ar niedrēm, govju audzēšanu, dzīves vides atjaunošanu putniem un pat smilšu krupjiem. Tika iegūtas jaunas zināšanas un salīdzināta savstarpējā pieredze gan pašvaldību līmenī, gan starp zemju apsaimniekotājiem. Vērtīgas zināšanas guva arī LIFE-Daba projekta īstenotāji no Latvijas Dabas fonda. Matsalu nacionālajā parkā ir daudz kultūrvēsturisku vērtību un vai ik uz soļa bija iespēja baudīt patiesu igauņu labvēlību un viesmīlību, izrādot savus sasniegumus. Brauciena noslēgumā, pārskatot Eiropas savienības kopējās lauksaimniecības politikas tendences, skaidri iezīmējās kāda vienojoša doma: izvēloties videi draudzīgu pļavu apsaimniekošanu NATURA 2000 teritorijās, mēs visi kopīgi esam uz pareizā ceļa, kam arī turpmāk gaidāma liela nākotne.
