Ziemellatvija.lv
Pēc 77% vecāku domām, nenoteiktība par to, ka Covid-19 dēļ bērniem jebkurā brīdī var nākties jau atkal pāriet uz attālinātām mācībām, rada viņos papildu stresu un spriedzi, liecina veiktā aptauja. Arī psihoterapeits, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs ir vienisprātis, ka neziņa satrauc ne tikai bērnus, bet rada arī papildu stresu un spriedzi vecākiem, rezultātā veidojot “labvēlīgu augsni” konfliktiem ģimenē.
Skolēni visā Latvijā šo mācību gadu uzsāka klātienē, taču Covid-19 dēļ jau septembra pirmajās nedēļās daudzas skolas vai klases pārgāja uz attālinātām mācībām. Lai gan skaits visu laiku mainās, arī aizvadītajās nedēļās tiek regulāri ziņots par vairākiem desmitiem klašu un pat skolu, kas mācības kādā laika periodā turpina attālināti.
Tikmēr veiktā aptauja atklāj, ka nenoteiktība par bērnu mācību procesu satrauc vairākumu Latvijas vecāku. Vaicāti, vai nenoteiktība par to, ka Covid-19 dēļ bērniem var nākties atkal pāriet uz attālinātām mācībām, rada papildu stresu un spriedzi, 43% vecāku atbildējuši apstiprinoši, bet 34% atzīmējuši variantu “drīzāk jā”. Savukārt 17% aptaujāto atzīmējuši “drīzāk nē”, kamēr 5% nepiekrīt tam, ka nenoteiktība par mācību procesu rada papildu stresu un spriedzi. 1% respondentu atbildēja, ka nezina atbildi uz šo jautājumu.
N. Sakss Konstantinovs norāda, ka ilgstoša atrašanās nenoteiktības apstākļos paaugstina spriedzi ne vien vecākos, bet arī bērnos, kuri burtiski projicē savu vecāku sajūtas, kļūstot nemierīgāki un satrauktāki. Ja problēma netiek preventīvi risināta, tik sakāpinātā ģimenes ekosistēmā konflikti var būt ikdiena.
“Stress un spriedze, ko rada nenoteiktība, negatīvi atspoguļojas attiecībās ģimenē, kas ir pat krietni svarīgākas par mācībām. Kāpēc? Ja “robus” mācībās laika gaitā var aizpildīt, tad konflikti attiecībās ir paliekoši un neizzūd pavisam. Liela loma harmonisku ģimenes attiecību uzturēšanā ir tieši vecākiem. Bērni ļoti labi jūt, ja vecāki ir stresa pilni un viņos pieaug spriedze. Bērni redz, ka pieaugušie “salūzt”, un tas spēcīgi ietekmē arī viņus pašus. Viņi kļūst emocionāli nestabili vai vienaldzīgi pret visu apkārt notiekošo. Bet, pieaugot spriedzei ģimenē, konflikti ir neizbēgami. Galu galā, ja bērnu būs pārņēmis nemiers, tad pieaugušais, esot stresa pārņemts, nespēs viņu nomierināt. Nenoteiktībai nevar pielāgoties, taču varam palīdzēt ģimenēm pārdzīvot šo laiku,” saka N. Sakss Konstantinovs.
Viņaprāt, šobrīd stabilitātes sajūtu var veidot ne tikai pieņemot, ka perfekcijai ģimenes ikdienā nav vietas, bet arī ieplānojot dažus atsevišķus notikumus, izbraucienus vai aktivitātes, ap kuriem būvēt ģimenes kopā būšanas laiku. Tādā veidā ieviešot dzīvē kaut ko, ko var skaidri paredzēt un zināt, ka tas notiks, arī gaidīšanas un gatavošanās laiku padarot par sava veida ģimenes saliedēšanās iemeslu.
Tāpat vecākiem svarīgi mazināt spriedzi un stresu ne tikai pašiem sev, bet arī iemācīt to bērniem. Tādēļ viņiem būtiski palīdzēt bērniem apgūt Pirmo psiholoģisko palīdzību*, kur pieejama informācija gan par to, kā atpazīt riskus mentālajai veselībai, gan ir iekļautas dažādas tehnikas, kā mazināt ikdienas spriedzi un stresu.
Viņš arī uzsver, ka skola nav tikai vieta, kur bērni apgūst zināšanas, tur tiek trenētas arī dažādas prasmes, kas bērniem tālāk būs nepieciešamas visas dzīves laikā. Ja ģimene nonāk attālināto mācību režīmā, vecākiem ir īpaši jāpievērš uzmanība, lai šo prasmju treniņi neapstājas un jāpalīdz tās stiprināt. Un vienas no vissvarīgākajām prasmēm, kuras bērni apgūst skolā klātienē, ir socializēšanās un draudzēšanās, jo tās nākotnē būs svarīgas attiecību veidošanā – gan privātajā dzīvē, gan profesionālajā jomā. Savukārt draudzēšanās digitālajā vidē klātienes attiecības pilnībā neaizstāj. Šajā ziņā vecāki var sniegt padomus bērniem, ka draudzības pamatā ir sarunas un interese arī par otra cilvēka ikdienu – piemēram, satiekot skolas biedru, apvaicāties, kā viņam klājas, uzklausīt otru un tad arī pastāstīt, kā pašam iet.
*Vairāk informācijas par Pirmo psiholoģisko palīdzību ŠEIT.
*Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Tā īstenota 2021. gada septembrī, aptaujājot vairāk nekā 700 Latvijas iedzīvotājus, kuriem ir skolas vecuma bērni.
Informāciju sagatavoja: Una Ahuna-Ozola
Reklāma