Galvenā sāpe – nav sava, vietējā pārvaldnieka

Jau rakstījām, ka Smiltenes novada pašvaldības deputāti konceptuāli atbalstījuši ieceri no 2023. gada 1. janvāra reorganizēt Launkalnes, Blomes, Smiltenes un Brantu pagastu pārvalžu vadības struktūru.

Pašreiz darbojas Launkalnes pagasta pārvalde (vadītāja pienākumu izpildītāja Mārīte Treijere), Blomes pagasta pārvalde (vadītājs Gaidis Bogdanovs) un Brantu un Smiltenes pagastu apvienības pārvalde (vadītāja Mārīte Treijere).

Reorganizācijas procesā plānots apvienot Launkalnes un Brantu pagastu pārvaldes un Blomes un Smiltenes pagastu pārvaldes. Tas nozīmē, ka uz diviem pagastiem būtu viena pārvalde, saglabājot līdzšinējos pašvaldības pakalpojumu sniegšanas punktus.

Interese pārspēja gaidīto

Aizvadītajā otrdienā, 28. jūnijā, Launkalnes pagasta pārvaldes telpās Smiltenes novada pašvaldība aicināja interesentus uz tikšanos ar  Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Edgaru Avotiņu un  pašvaldības izpilddirektora vietnieci teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Eviju Zurģi, lai uzklausītu  iedzīvotāju priekšlikumus par darbu Launkalnes pagasta pārvaldē, kā arī sniegtu atbildes uz  jautājumiem.

Blomes pagasta pārvaldes telpās līdzīga tikšanās plānota 26. jūlijā pulksten 18. Tā būs saistoša Blomes un Smiltenes pagastu iedzīvotājiem.

Uz tikšanos Launkalnē ieradās 42 iedzīvotāji. “Tas ir ļoti daudz. Citreiz uz pasākumu atnāk mazāk,” “Ziemeļlatvijai” teic viena no sanāksmes apmeklētājām, launkalniete Dzidra Plūme, neslēpjot izbrīnu par tik lielu iedzīvotāju aktivitāti. Viņa pieļauj, ka varbūt tas ir saistīts ar problēmām, kas šobrīd Launkalnē ir aktuālas.

“Galvenā sāpe ir tā, ka mums nav sava vietējā pagasta pārvaldes vadītāja (ilggadējais Launkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Māris Lazdiņš aizgāja mūžībā šā gada 6. februārī – redakcijas piezīme).  Mums ir liels pagasts platības ziņā, svešs cilvēks nevar to apgūt. Mums nav, pie kā aiziet, uzprasīt, ko vajag,” stāsta Dzidra Plūme.

Tikšanās laikā aktīvākā diskusija izvērsās par Launkalnes, Blomes, Smiltenes un Brantu pagastu pārvalžu vadības struktūras izmaiņām. Iedzīvotāji arī vēlējās noskaidrot lietas, kas saistās ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu pagastā, autoceļu uzturēšanu, feldšera pakalpojumu pieejamību, ceļu satiksmes drošības jautājumu uz autoceļa A2 (Vidzemes šosejas), kā arī par vēja elektrostaciju parka “Augstkalni” iecerēto izbūvi Launkalnes un Drustu pagasta teritorijās.

Diskusijas laikā iedzīvotāji norādīja uz piecām prioritātēm, kuras būtu vēlams īstenot Launkalnes pagastā. Tās ir ūdens un kanalizācijas sistēmas sakārtošana Laun­kalnes ciemā, bērnu un jauniešu atpūtas vietas izveide pagasta pārvaldes ēkas pagrabā, izgaismota gājēju celiņa izveide līdz A2 autoceļam, kā arī ciema centrā Launkalnē, peldvietas izveide Launkalnes centrā un upes gultnes tīrīšana centrā, informē Vanda Jurita Markova, Smiltenes novada pašvaldības digitālā mārketinga un komunikācijas speciāliste.

Ceļi vienmēr būs jautājums numur 1

Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe “Ziemeļlatvijai” teic, ka, viņas skatījumā, būtu jāsāk ar ūdens un kanalizācijas sistēmas pilnveidošanu Launkalnē (launkalnieši “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka dzeramajam ūdenim veidojas nosēdumi).

“Pašvaldības nākamā gada budžetā mēs varētu skatīties uz projektēšanas darbiem. Budžetu pieņem deputāti, bet mans redzējums lielajiem projektiem ir ūdens, kanalizācija, ietve un apgaismojums.

Pārējās lietas ir dažāda līmeņa mazie projekti, ko varētu risināt pamazām, gadu pa gadam, piesaistot, piemēram, LEADER līdzfinansējumu. Taču kā iedzīvotāju lielāko sāpi redzu ceļus un ceļu uzturēšanu. Tas vienmēr ir un būs jautājums numur 1. Iedzīvotājs nešķiro, kurš ir valsts ceļš un kurš – pašvaldības. Viņš sāpi stāsta pašvaldībai,” secina Evija Zurģe, bijusī Raunas novada domes priekšsēdētāja. 

Tikšanās noslēgumā iedzīvotāji un pašvaldības pārstāvji vienojās par to, ka šādas sanāksmes klātienē nepieciešams organizēt regulāri.  

“Tas ir lietderīgi. Tagad  viss notiek internetā, bet, atnākot uz sapulci, cilvēks vismaz zina, kāds izskatās novada priekšnieks,” spriež Launkalnes iedzīvotāja Dzidra Plūme.

Klātienes sanāksmju lietderību novērtē arī Evija Zurģe. “Ierosinājumus piefiksējam  un savā galvā pārkārtojam konkrētā pagasta prioritātes, saprotot, kas ir iedzīvotāju TOP 5,” piebilst pašvaldības izpilddirektora vietniece. 

Sniedzam ieskatu Launkalnē iedzīvotāju uzdotajos jautājumos un pašvaldības atbildēs, ko apkopoja praktikante sabiedriskajās attiecībās Lelde Jēgere.

Iedzīvotājs jautā: Kas notiek ar plānotajām teritorijas izmaiņām?

Pašvaldība atbild: Smiltenes pilsētai pieguļošo teritoriju līdzšinējās administratīvās robežas plānots mainīt jaunā novada teritorijas plānojuma izstrādes ietvaros. Plāns paplašināt pilsētu ir, jo jau šobrīd Silvas apdzīvotā vieta ir gandrīz Smiltenes pilsētas sastāvdaļa un ir grūti nodalīt to robežas. Iecere ir paplašināt pilsētas teritoriju ar pieguļošajām apdzīvotajām vietām, kas ir Silva, Vidzemīte, Kalnamuiža, Grotūzis, tādā veidā palielinot pilsētas izmērus un iedzīvotāju skaitu. Teritorijas plānojums jāizstrādā līdz 2025. gada beigām, un izstrādes procesā tas būs jāskaņo ar daudzām iestādēm.

Iedzīvotājs jautā: Kad būs jaunais pagasta pārvaldnieks?

Pašvaldība atbild: Saskaņā ar  pašvaldības domes pieņemto reorganizācijas lēmumu Launkalnes un Brantu pagastu apvienība un Smiltenes un Blomes pagastu apvienība uzsāks darbu ar 2023. gada 1. janvāri, tātad arī tās vadītājs. Šobrīd Launkalnes pagasta pārvaldnieka pienākumus papildu saviem tiešajiem pienākumiem pilda Smiltenes un Brantu pagastu apvienības pārvaldes vadītāja. Saskaņā ar likumdošanu pārvalžu reorganizācijas procesā pārvaldnieka pienākumi tiks piedāvāti esošajiem pagastu pārvaldniekiem, ja kāds no viņiem atteiksies, tad tiks izsludināta vakance.

Iedzīvotāji jautā: Kas notiek ar ceļu uzturēšanu?

Pašvaldība atbild: Šajā jautājumā vienmēr jānošķir divas lietas – pašvaldības autoceļi un valsts autoceļi, jo katram ir savs uzturētājs. Par valsts autoceļu uzturēšanas kvalitāti pašvaldība regulāri sazinās ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi” un VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, neesam tiesīgi dot viņiem rīkojumus, bet ierosinājumus sniedzam nepārtraukti. Pašvaldību ceļu uzturēšanai rīkojam iepirkumus, kur tālāk jau tiešā pagastu pārvaldnieku uzraudzībā ir iepirkumā uzvarējušie pretendenti, ar kuriem noslēgti līgumi, uzraudzība. Bieži vien diemžēl iepirkumos piedalās tikai viens pretendents, dažkārt pat neviens, un nākas meklēt risinājumus un cīnīties par kvalitāti, vienlaikus riskējot palikt bez pakalpojuma. Iedzīvotāji tiek aicināti ar ierosinājumiem un sūdzībām laicīgi vērsties pagastu pārvaldēs, negaidot, ka problēmu pamanīs kāds cits.

Iedzīvotājs jautā: Kad un vai pie Launkalnes rūpnīcām tiks uzstādītas zīmes vai ātruma kontroles kameras?

Pašvaldība atbild: Par konkrēto vietu uz valsts autoceļa A2 pašvaldība sarakstās gan ar Satiksmes ministriju, gan ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi” jau kopš 2019. gada. 2020. gadā asfaltēšanas darbu ietvaros tika izveidota kreisā pagrieziena josla pie viena no krustojumiem. Diemžēl 22. jūnija avārija atkal aktualizēja problēmu arī otrā krustojumā, par ko šobrīd Satiksmes ministrijā un VSIA “Latvijas Valsts ceļi” atkal ir vērsusies pašvaldība un arī Valsts policija, tādēļ ceram, ka arī tur risinājums tuvākajā laikā tiks rasts.

Iedzīvotājs jautā: Ja veic Launkalnes un Brantu pagastu apvienošanu, kad apvienos citus?

Pašvaldība atbild: Vispirms jāuzsver, ka netiek apvienoti pagasti, bet tikai to administrācija, pagastu robežas nemainās. Vai un kad šāda reorganizācija plānojas vēl citās pagastu pārvaldēs, jāatgādina, ka jebkura reorganizācija ir deputātu lēmums, un šobrīd tādi nav pieņemti. Konkrētajā situācijā sakrita vairāki apstākļi. Šobrīd citu pagastu apvienošana nav plānota, bet tā tiks vērtēta.

Iedzīvotās jautā: Cik reāls ir sabiedriskā transporta maršruts Drusti–Launkalne–Smiltene un otrādi?

Pašvaldība atbild: Pašlaik notiek sarunas ar VSIA “Autotransporta direkcija” un Vidzemes plānošanas reģionu. Tiek meklēti risinājumi, lai eksperimentālo maršrutu atvērtu šā gada augustā/septembrī, bet pašlaik, cenšoties pielāgot kādu no esošajiem reisiem, tiek piedāvāts reiss ar izbraukšanu no Drustiem ap pulksten 9 , kas iedzīvotājiem lielā mērā nav pieņemams, jo nerisina nokļūšanu skolā un uz darbu. Sarunas turpināsim un ceram, ka reiss būs.

Iedzīvotājs jautā: Vai Launkalnē būs feldšerpunkts un veikals?

Pašvaldība atbild: Uz feldšerpunkta amatu vairākkārt sludināts konkurss, pēdējais pavisam nesen, diemžēl neviens tā arī nav pieteicies. Pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja šobrīd turpina sarunas ar ģimenes ārstiem par iespēju atvērt pieņemšanas vietu Launkalnē. Jebkurā gadījumā skaidrs ir tas, ka, ja mediķi piesaistīt izdosies, tā pieņemšanas telpas, visticamāk, atradīsies pagasta pārvaldes telpās, jo esošajās telpās piesaistīt speciālistu ir ļoti sarežģīti. Runājot par veikala atvēršanu, sarunas ar komersantiem ir bijušas, bet pašvaldība nevar piespiest nevienu atvērt šeit veikalu, to regulē tirgus, nevis pašvaldība.

Iedzīvotājs jautā: Vēja parks – ko iegūs iedzīvotāji no tā? Kāpēc šis projekts izgāzās Raunā?

Pašvaldība atbild: Lai uzstādītu šādus vēja parkus, būs nepieciešams uzlabot arī infrastruktūru. Mēs ilgu laiku runājam par Drustu–Launkalnes autoceļa slikto stāvokli, tātad šī projekta ietvaros attīstītājs par saviem līdzekļiem sakārtotu atsevišķus autoceļu posmus. Visas mājas, kas atrodas tuvāk nekā 5 km no šīs te vēja parka zonas, varēs pretendēt uz dažādiem atbalsta mehānismiem, kuri būs jāizstrādā pašvaldībai un jānovirza šajā zonā dzīvojošajiem. Protams, ka šis viss notiks tikai tad, ja tiks akceptēta projekta realizācija. Arī valsts līmenī tiek strādāts pie programmas par ieguvumiem pašvaldībām un to iedzīvotājiem, kuru teritorijās izvietoti šāda veida objekti.

Raunā šis projekts bija nonācis tādā pašā attīstības pakāpē kā šobrīd Smiltenē, kad mainījās Ministru kabineta noteikumi. Vecajos Ministru kabineta noteikumos tuvākais vēja ģenerators varēja atrasties 500 m attālumā no dzīvojamās mājas, bet jaunajos noteikumos šis minimālais attālums tika mainīts uz 800 m, līdz ar to konkrētajā izpētes teritorijā Raunā vairs nevarēja salasīt šo algoritmu vēja ģeneratoru izvietojumā.

#SIF_MAF2022

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.