Ilze Fedotova
Vasara vēl nav pat pusē, bet esam dzirdējuši jau par daudziem noslīkušajiem. Lai cik skaudri tas nebūtu, starp viņiem ir arī bērni. Nelaime nenāk brēkdama. Līdz ar to arī tāda pirksta kratīšana – nedarīt tā vai darīt šitā – vienkārši nestrādā.
Protams, ir taisnība arī visiem tiem cilvēkiem, kas internetā raksta komentārus – ik dienas atpūtas vietās var redzēt vecākus, kas pagriezušies uz otriem sāniem, ar telefonu rokās, bet viņu bērni pa to laiku plunčājas pa ūdeni. Tā nevajadzētu būt un tā nav jābūt – bērni ūdens tuvumā nav atstājami bez uzmanības ne mirkli!
Pēc traģiskajiem notikumiem pie Gaujas Siguldā cilvēkiem tomēr ir kaut kas aizķēries, lai rīkotos arī praktiski. Proti, pirms dažām dienām Siguldas novada pašvaldība izplatīja paziņojumu, citēšu: “Vēlamies vērst vecāku uzmanību! Lai uzlabotu drošību Siguldas oficiālajā peldvietā pie Gaujas, pašvaldība nolēmusi iegādāties koplietošanas peldēšanas vestes, lai, atpūšoties pludmalē, vecāki varētu rūpēties par savu bērnu drošību. Peldēšanas vestes un to izsniegšanu Gaujas pludmalē nodrošinās Siguldas novada Pašvaldības policijas kārtībnieki-glābēji. Viņi arī uzrunās atpūtniekus un piedāvās vestes tiem vecākiem, kuru bērni bez drošības līdzekļiem atrodas pie ūdens.”
Atbalstāmi – tas ir pats primārākais, praktiskākais, ko var darīt lietas labā, un tas būtu jādara visām pašvaldībām. Ja atceramies, ka gada tumšajā laikā uz ielām gājējiem akcijās tika dalītas atstarojošās vestes drošībai vai nupat tik aktuālās sejas maskas, tad kāpēc lai tās nebūtu arī peldēšanas vestes, kas būtu pa rokai pieejamas ikvienam? Protams, ar to domājot sabiedriskās peldvietas, kur neviens nedežurē un nav nozīmēti kārtības sargi, kas uzrauga drošību uz ūdens, nevis privāti izvēlētās un iecienītās atpūtas vietās pie ūdens.
Bet par to visu vajadzētu domāt pirms sezonas sākšanās, jo vasara un peldēšanās ir katru gadu. Kaut gan daudziem bija sajūta, ka tā pienāca pēkšņi, – bāc, tik negaidīti un ar tādu riktīgu svelmi! Līdz ar to kādam arī nācies vilties, ka jādodas uz pludmali, bet nav vairs mājās atrodami derīgi peldēšanas riņķi vai tās pašas peldēšanas, glābšanas vestes. Vai arī vecais baseins izrādās saplīsis, bet par jauna iegādi nemaz vēl nav domāts.
Šobrīd aktuāla ir arī Slimību profilakses un kontroles centra uzsāktā kampaņa par drošu atpūtu pie ūdens “Pārgalvības cena. Nelec!”, kur uzskatāmi tiek parādīts, ar kādām sekām var beigties lēciens no ezera laipas, tramplīna vai tilta.
Viennozīmīgi esmu ūdens prieku baudītāja, bet varu iekāpt tikai sev droši zināmā peldvietā. Man pietika ar mācību – pirms dažiem gadiem, sperot kāju ūdenī, atdurties pret kaut ko asu un dabūt sāpi, lai turpmāk vienmēr to atcerētos. Saplēstas stikla pudeles necaurredzamās ūdenstilpēs ir bieds ne vienam vien peldētājam.
No vietām, kur pati esmu bijusi peldēties, līdz šim ar visspilgtākajiem iespaidiem man prātā palicis Lubāna ezers. Lai drošība ir pirmajā vietā – katram pašam par sevi un saviem bērniem!
Reklāma