Arvien biežāk līdz manām ausīm nonāk informācija par to, ka ģimenes, vecākiem paliekot bez darba pilsētā, pārceļas uz dzīvi laukos.Arvien biežāk līdz manām ausīm nonāk informācija par to, ka ģimenes, vecākiem paliekot bez darba pilsētā,…
Tā sakot, pārlaist grūtos laikus naturālās saimniecības apstākļos. Arī ekonomisti uzskata, ka pašlaik vieglāk klāsies tiem, kuri varēs apstrādāt savu zemīti un pārtikt no pašu audzētiem labumiem.
Tas ir tikai loģiski, ja totāla bezdarba apstākļos cilvēki meklē iespējas izdzīvot, un viens no variantiem – pašiem sēt un stādīt. Vēl nesen vairākums atteicās no mazdārziņiem, jo ērtāk bija ieskriet veikalā un par santīmiem nopirkt visu nepieciešamo.
Pašlaik arvien biežāk, arī no savu paziņu loka, dzirdu, ka viņi ir apņēmušies apstrādāt mazdārziņu. Atklāti sakot, tas priecē, jo pierāda, ka latvieši ir sīksta tauta un negrasās mest plinti krūmos.
To, ka ne tikai ģimenes domā par izdzīvošanu, bet arī lauku pašvaldības mudina rosīties, pierāda pagājušonedēļ izskanējusī ziņa, ka Cēsu rajona Vaives pagastvaras lēmums iedzīvotājiem piešķirt zemi, kur viņi varētu audzēt kartupeļus un citas iztikšanai derīgas kultūras.
Lai arī uz zemes pleķīti bija pieteikušās tikai trīs ģimenes, pašvaldība nezaudē cerību, ka cilvēki pārvarēs savu iedzimto slinkumu un kūtrumu un sāks paši domāt par izdzīvošanu, nevis kā skudras pa sen iemītu taciņu mērot ceļu uz pašvaldību pēc kārtējā pabalsta. Pašvaldība ir iedevusi makšķeri, zivis nu jāķer pašiem.
