ES sarežģītais Zaļais kurss 

Diskusijas starp žurnālistiem un eiroparlamentāriešiem izvērsās spriegas un abām pusēm noderīgas. Sandra Kalniete ir ārlietu cilvēks EP un atklāti pauž uzskatu, ka šobrīd Eiropa pārlieku lēni sniedz militāro palīdzību Ukrainai un tā pakāpeniski noasiņo. Ukrainai nav resursu, lai atjaunotu savus spēkus, bet atsevišķu valstu nostāja, solot un neko gala rezultātā nepalīdzot, var beigties traģiski.

Tas ir ļoti bīstami mūsu reģiona valstīm, un tas ir nemitīgi jāskaidro.  Pēc divu gadu pauzes, kad Covid-19 ierobežojumu dēļ netika rīkotas klātienes pulcēšanās, pirmo reizi atkal lielāka reģionālo žurnālistu grupa varēja doties uz Strasbūru, lai klātienē tiktos ar Eiroparlamenta deputātiem un sekotu līdzi plenārsesijas galvenajām aktualitātēm. Jāteic, ka uz tikšanos ar žurnālistiem ieradās  teju visi no Latvijas ievēlētie Eiroparlamenta deputātiem. Izpalika vien Ždanoka, kura skaitās deputāte no Latvijas, taču viņas ieguldījums vai darbs Latvijas labā grūti saskatāms. Katrs deputāts pastāstīja, pie kā pašlaik strādā, kādi lēmumi top EP un kā tas atsauksies uz dzīvi Latvijā.

Nenoliedzami EP darbu un nākotnes plānus ietekmē karš Ukrainā, jo daudzas ieceres jākoriģē atbilstoši ekonomiskajai un politiskajai situācijai. Piemēram, zaļais kurss, kas ir viena no ilgtermiņa Eiropas nākotnes vīzijām. “Mēs visi vēlamies dzīvot labi, elpot tīru gaisu, ēst veselīgu pārtiku, tas ir nākotnes ceļš – taču nevar vienā dienā izdomāt un pārstrīpot visu, balstoties tikai no vides viedokļa. Vides risinājumi atduras ekonomikā. Ja atradīsim pareizos risinājumus, zaļais kurss virzīsies, ja kļūdīsimies – viss aizies greizi. Vissvarīgākais, lai ieviešot neciestu cilvēks. Mēs sevi uzskatām par saprātīgiem zaļā kursa piekritējiem, taču ir radikālie, kas uzstāj, ka karš nav iemesls mazināt vai mīkstināt prasības ieviest normas, kas, nenoliedzami, pozitīvi ietekmētu ekoloģiju, bet ekonomiski šobrīd būtu smagas,” savu nostāju pauž Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere. Viņa un Roberts Zīle ir pieredzes bagātākie parlamenta deputāti no Latvijas. “Gatavi mērķis – 55” (“Gatavi mērķrādītājam 55%”), kurš noteiks dzīvi Eiropā ilgtermiņā, ir apjomīgākais balsojums pēdējā desmitgadē. Arī citi deputāti, komentējot Eiropas zaļo kursu, ir pragmatiski domājoši un iestājas par sabalansētiem lēmumiem starp vidi un ekonomiku.

Oficiālā informācija vēsta, ka Eiropas zaļā kursa ietvaros ES ar Eiropas Klimata aktu sev ir noteikusi saistošu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Tas nozīmē, ka nākamajās desmitgadēs būtiski jāsamazina pašreizējais siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis. Ceļā uz klimatneitralitātes nodrošināšanu ES kā starpposma soli ir palielinājusi savu 2030. gada ieceru vērienu klimata jomā, apņemoties līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 55%. Te ir runa par energoefektivitāti, atjaunīgo enerģiju, alternatīvo degvielu, CO₂ emisijas standartiem vieglajiem auto utt.

Sarunās ar visiem EP deputātiem skārām šo tēmu, kā Latvijā reāli un cik ilgā laikā varētu izpildīt uzstādītos mērķus, kaut vai atjaunojamās enerģijas jomā. Latvija iepaliek atjaunojamās enerģijas ražošanā Lietuvai un Igaunijai, mums saules paneļu, vēja radītā enerģija ir mazattīstīta, taču tas ir kurss, ko nākotnē Eiropa ir nospraudusi. Zinām, ka Latvijā sabiedrība neviennozīmīgi izturas pret vēju parku izbūvi, ir problēmas arī ar spēju uzpirkt saražoto saules enerģiju utt.  Izaicinājumu netrūkst, taču pašreizējā situācija parāda, cik dārgi nākas maksāt par enerģētisko atkarību no Krievijas, tāpēc alternatīvas enerģijas ražošana ir nākotne. Īpaši spilgts piemērs, uz ko norādīja Roberts Zīle un atsaucās arī citi eirodeputāti, ir Vācija, kura ar pārlieku lielu paļāvību veidojusi sadarbību ar Krieviju un kļuvusi atkarīga no tās energoresursiem. Piedzīvojām arī piekāpšanos Ungārijai, kura arī ir atkarīga no Krievijas energo­re­sursiem.

Tikpat neprogrozējami šodien ir paredzēt, kā uz jaunajām prasībām pārorientēsies auto ražošanas nozare un vai tiešām 2035. gadā visi Eiropā un Latvijā brauksim ar elektroautomobiļiem.

Lai atbalstītu mājsaimniecības, neaizsargātus mikrouzņēmumus un transporta lietotājus, tiek veidots Sociālā klimata fonds. Skaidrs, ka visi šie noteikumi ietekmēs cenas, tās celsies degvielai, apkurei, tāpēc tiek paredzēti līdzekļi, lai palīdzētu krīzi pārdzīvot. No 2024. līdz 2027. gadam šim mērķi paredzēti 33 miljardi eiro, puse nāks no ES, otra puse no dalībvalsts. Ar ekonomiskiem jautājumiem EP nodarbojas Valdis Dombrovskis. “Mēs esam nonākuši dubultkrīzē. Tikko valstis sāk atkopties pēc “Covid-19”  izraisītajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, tā karš Ukrainā atnesa jaunus ekonomiskus satricinājumus. Lai tiktu galā ar kovida krīzi, izveidoja Eiropas atjaunošanas un noturības fondu, kurā atvēlēti 750 miljardi eiro. Latvija jau ir iesniegusi pieteikumu par 200 miljoniem ekonomikas atjaunošanai. Tagad galvenais uzdevums ir mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem, un skaidrs, ka tam visam vajag papildu investīcijas. Energojautājumu risināšanai ar grantu palīdzību paredzēti 20 miljardi eiro,” informē V. Dombrovskis.