Ja piena pārstrādes uzņēmumu lobija centieni kavēt zemnieku produkcijas tirdzniecību īstenosies, ies bojā visa piena nozare, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda biedrības “Zemnieku saeima” (ZSA) direktore Rita Sīle
Redzot, ka Latvijas piena nozare strauji sabrūk un “slīcēju” glābšana atstāta pašu “slīcēju” rokās, daudzas piena saimniecības šobrīd startē tirgū bez pārstrādes uzņēmumu starpniecības. Tas ir apsveicams un atbalstāms process un vienīgā cerība Latvijā saglabāt piena ražošanu, uzskata Sīle.
Tādēļ ZSA aicina nozares vadību patlaban nevis likt šķēršļus zemnieku produkcijai un lauksaimnieku kooperatīviem, bet tos atbalstīt.
Sīle skaidro, ka Latvijā daudzus gadus lielo pārstrādes uzņēmumu lobija ietekmes dēļ nosacījumi zemnieku produkcijas tirdzniecībai bijuši daudz sarežģītāki nekā citās Eiropas valstīs. Tādēļ Latvijā gandrīz zudušas savu nišas produktu ražošanas tradīcijas.
“Pretstatā tādām valstīm kā Itālija un Francija, kur saimniecībās ražotos produktus patērētāji pērk un uzturā lieto ļoti plaši, mūsu patērētājiem zemnieku produkcija legāli līdz krīzes sākumam gandrīz nebija nopērkama. Taču krīzē bijis savs labums – beidzot patērētājiem radusies iespēja pirkt daudz plašāku klāstu zemnieku pašu ražotās produkcijas. Tas ir apsveicams un atbalstāms process,” norāda Sīle.
Piena pārstrādes uzņēmumu argumentu, ka zemnieki nemaksā nodokļus, kategoriski noraida ZSA valdes locekle Maira Dzelzkalēja. “Tā nav taisnība. Tiem, kas ir izņēmuši tiešās tirdzniecības kvotu, ir jāatskaitās par tās izpildi. Grāmatvedību var pārbaudīt arī Valsts ieņēmumu dienests (VID). Pat ja zemnieks tirgojoties kvīti neizsniedz, nodokļus viņš maksā,” uzsver Dzelzkalēja.
Viņa arī atzīmē, ka Pārtikas veterinārais dienests (PVD) daudzus gadus kontrolē saimniecības un Latvijā lielos apjomos tiek ražots visaugstākās kvalitātes piens. “Tagad cilvēki beidzot izgaršojuši īstā piena garšu, un visi, ko pazīstu, ir sajūsmā,” akcentē Dzelzkalēja.
Pēdējā mēneša laikā situācija un nosacījumi tirgū strauji mainās, zemnieku produktu tirdzniecībā iesaistās aizvien vairāk spēlētāju. Pircēji pieprasa pienu, zemnieku gatavotos sierus, biezpienu, krējumu, dārzeņus un citus produktus. Arī ZSA runā ar lielveikalu tīkliem par zemnieku produkcijas tirdzniecības organizēšanu un kvalitātes nodrošināšanu.
“Faktiski tiešo tirdzniecību tagad apturēt vairs nav iespējams. Tādēļ patlaban ir jārūpējas, lai tā tiek sakārtota – jāmazina liekā birokrātija, jāpilnveido normatīvo aktu bāze. Taču nevajag mēģināt panākt, lai viss atgriežas vecajās vietās, tas nozari tikai tuvinātu pilnīgam sabrukumam. Nozarei jāizmanto jaunās iespējas,” uzsver Sīle.
ZSA atgādina, ka piena ražotāji jau vairāk nekā pirms gada pauda bažas par draudošo krīzi un Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu neefektivitāti salīdzinājumā ar citu Eiropas valstu uzņēmumiem, par ko liecināja Latvijas salīdzinoši zemās iepirkuma cenas jēlpienam un augstās cenas gala produkcijai.
Jau ziņots, ka šodien Latvijas piensaimnieki, tiekoties ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu, vienojušies piena pārstrādes nozari noteikt par prioritāru.
Zemkopības ministrs ir gatavs sagatavot dokumentus, kas ļautu noteikt nozarei uz noteiktu laiku krīzes statusu. Patlaban nav noteikts konkrēts termiņš, kurā šī apņemšanās tiks īstenota. Šāds statuss ļautu ātrāk pieņemt nepieciešamos lēmumus, lai veicinātu situācijas uzlabošanos nozarē.
Piensaimnieki ar ministru ir runājuši arī par vienādiem atbalsta nosacījumiem piena apritē iesaistītajiem dalībniekiem. Patlaban lauksaimniecības kooperatīvi saņem valsts atbalstu, bet citu uzņēmējdarbības formu piena pārstrādes uzņēmumiem šāda atbalsta nav.
Dūklavs uzskata, ka ir jāsakārto likumdošana, lai nodrošinātu visiem vienādus nosacījumus. Ar ministru pārrunāta arī tiešā piena tirdzniecības organizācija.
Piensaimnieki uzskata, ka tiešā tirdzniecība ir jāatļauj, ja tā tiek kontrolēta tikpat stingri kā piena pārstrādes uzņēmumi.
“Smiltenes piena” valdes priekšsēdētāja Gita Mūrniece teica, ka gadījumā, ja valstī izcelsies kāda masveida saslimšana piena produktu dēļ, tas atstās ļoti nelabvēlīgu ietekmi arī uz piena pārstrādes uzņēmumu iespējām eksportēt savu produkciju.
