Iepriekšējo rakstu par „ astotiem” nobeidzu pieminot pūtēju orķestri. 60 –os gados uzņēmums bija bagāts ar pašdarbības kolektīviem. Mākslinieciskās pašdarbības pirmie organizētāji – ekonomiste Rita Kristsone un Gustavs Janovskis….
Jaundibinātie mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi jau 1963. gadā gūst ievērojamus panākumus 3.republikāniskā skatē, par ko raksta 1962.gada 14.aprīļa avīzē „LATVIJAS auto un ceļu DARBINIEKS”.
Goda rakstus un naudas prēmijas mājup aizveda Smiltenes 8.CBR 1.vieta kopvērtējumā. ( Pūtēju orķestrim 2.v., sieviešu vokālajam ansamblim 3.v., vīru vokālajam ansamblim 2.v., solistiem instrumentālistiem 2.v.). „Humoristiskā čehu tautas dziesma „Puisis mīļo raudzīt skrēja” Smiltenes 8.CBR vīru vokālā ansambļa izpildījumā skanēja draiski, bet labi”
Uz raksta autora R. Zaļkalna jautājumu Smiltenes 8. CBR priekšniekam G. Janovskim, kā viņi šādus kolektīvus izveidojuši, viņš atbild: Vispirms nokārtojām organizatoriskos jautājumus. Nav pa jokam noteiktā laikā sadabūt kopā pašdarbniekus, kas izsvaidīti pa būvobjektiem ap sešdesmit kilometru rādiusā. Visiem darbu vadītājiem un meistariem uzdots pašdarbniekiem trešdienās iekārtot darbu rīta maiņā, bet ceturtdienās vakara maiņā. Lai kas arī nenotiktu, katru trešdienas pēcpusdienu mūsu vīri ar saimniecības transporta līdzekļiem brauc uz mēģinājumiem no tuvuma un tāluma. Mēģinājumus sākam plkst. 19.00 un turpinām līdz pusnaktij.
Smiltenes ceļu būvētāju mākslinieciskās pašdarbības 15 gadu svinību reizē Gustavs Janovskis saka: ”Uzņēmumam līdzekļu ir pietiekami, lai varētu atļauties kultūras pasākumos ik mēnesi uzaicināt profesionālus māksliniekus. Taču šim jautājumam jāpieiet ar citu mērauklu-cilvēkiem ir nepieciešama mākslinieciskā pašdarbība, bet to, lūk, nevajag transportēt no profesionāliem kolektīviem par naudu. Draudzīgi un sekmīgi darbā ir tie kolektīvi, kuriem ir savi mākslinieciskie izpildītāji- ir laba pašdarbība.
Viens no retajiem pašdarbības bigbenda kolektīviem republikā bija Smiltenes 8CBR bigbenda ansamblis, kura priekšnesumu jo saistošāku padarīja kameransambļa dziedātāji. Rakstot par māksliniecisko pašdarbību, noteikti jāpiemin 8CBR esterādes ansamblis „Oktāva” , kuru nodibināja 1975.gada septembrī. Tās vadītājs un dibinātājs bija Aivars Siliņš. Toreiz sanāca kopā 8 CBR strādnieki un uzsāka mēģinājumus. 1976. gada februārī- pirmā skate un pirmā sagatavotā koncertprograma. „Oktāvā „ darbojās 14 dalībnieki. Vokālie solisti – Pēteris Rozītis, Aivars Siliņš, Māra Žēbina un Līga Siliņa visi bija 8CBR darbinieki.
!986. gada 13. aprīlī, atzīmējot savu 10 gadu jubileju, ansamblis sniedza divus koncertus Smiltenes pilsētas iedzīvotājiem . Koncertus noklausījās vairāk kā 1000 klausītāju. „Oktāva” bija populārs un gaidīts esterādes ansamblis visos Latvijas novados, tāpat kā tagad Smiltenes grupas „Sestā jūdze”, „Apvadceļš” un „Kaimiņi”. 1982. gadā 8CBR pūtēju orķestrim piešķir Tautas kolektīva goda nosaukumu. No 1962 -1978. gadam orķestra diriģenta zizli rokās turēja Ivars Amoliņš, kopš 1978 gadu sākuma līdz 90-tiem gadiem to darīja Arturs Vīksniņš. Tagad , sākot no 90-tiem gadiem, orķestri diriģē Pēteris Vilks.
Pūtēju un esterādes orķestru izveidē lieli nopelni bija to dalībniekam, arodbiedrības vietējās komitejas vadītājam Aivaram Jēkabsonam. Aivars un vēl daudzi citi bijušie pašdarbnieki nav vairs mūsu vidū, bet atmiņas par viņiem saglabājušās. 60-os gados Latvijā un visā PSRS bija populāri tā sauktie jautro un asprātīgo klubi. Tāds klubs toreiz sekmīgi darbojās 8CBR. Sevišķi labus panākumus tur piedaloties, būdami jauni darbu vadītāji, guva tagadējais A/s 8CBR tehniskais direktors Juris Anitens un Juris Palkavnieks (ieņem vadošu amatu ceļu uzturēšanas nozarē).
Juris Anitēns un vēl daudzi citi inženiertehniskie darbinieki ilgus gadus spēlēja arī pūtēju orķestrī. Mākslinieciskās pašdarbības jomā „astotiem” ir tik bagātas tradīcijas, ka vienā rakstā ietverama tikai neliela daļa. Par šo tēmu ir tik daudz faktu , ka pietiktu veselai grāmatai. Lai piedod man tie, kuri šai īsajā rakstā nav pieminēti. Droši var apgalvot, ka tā ir viena no „astoto” panākumu atslēgām. Iespējams šī nodarbe tagad daudziem varētu palīdzēt novērsties uz brīdi no skarbās ikdienas un apliecinot sevi kādā no mākslām, gūt garīgu gandarījumu. Ne vienmēr tikai materiālās vērtības ir izšķirošās.
