Viena no Valsts meža dienesta galvenajām funkcijām ir uzturēt Meža valsts reģistra informācijas sistēmu. Tas nozīmē, katru gadu aktualizēt informāciju par mežu un tajā notiekošajām saimnieciskajām darbībām.
Arī Ziemeļvidzemes virsmežniecības Mežsaimniecības daļa ir apkopojusi informāciju par 2008.gadā paveikto. Informācija iegūta no meža īpašnieku iesniegtajiem saimnieciskās darbības pārskatiem par iepriekšējo gadu un mežsargu iesniegtajiem mežsaimnieciskās darbības pārbaudes pārskatiem par savā pārraudzībā esošajiem mežiem.
Apkopotie rezultāti ļauj secināt, ka saimnieciskā darbība mežos veikta saprātīgi – lielākas platības ir atjaunotas nekā izcirstas. 2008.gadā kailcirtēs nocirsti 3806 ha, bet atjaunoti 5931ha. Tas nozīmē, ka atjaunots par 35,8% vairāk hektāru nekā nocirsts, tātad samazinās izcirtumu platības.
Ziemeļvidzemes virsmežniecības pārraugāmajā teritorijā 2008.gadā nocirsti 1148067 m3 koksnes, tas ir par 19% mazāk nekā 2007.gadā . Valsts mežos ciršana notikusi intensīvāk par 10% nekā iepriekšējā gadā. Pārējo mežu apsaimniekotāji savus mežus cirtuši ievērojami mazāk salīdzinājumā ar 2007.gadu – izstrāde samazinājušies par 45%.
Tas varētu būt izskaidrojams ar straujo koksnes iepirkuma cenu kritumu 2008.gada otrajā pusē. Izcirstais apjoms pa rajoniem sadalās sekojoši: Valkas rajonā 353082m3 ,Valmieras rajonā 306092 m3, Cēsu rajonā 488893m3. Vislielākais mežizstrādes samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir Valkas rajonā 25%, tam seko Valmieras rajons ar 20% un Cēsu rajons 15%.
Attiecība starp izcirsto vairumu skuju un lapu kokiem abos gados virsmežniecībā saglabājas nemainīga: skuju kokus izcērt 60%, lapu kokus 40%. Visvairāk no kopējā izstrādātā apjoma skuju kokus izcērt Valkas rajonā 77%, tam seko Cēsu rajons ar 55%, tad Valmieras rajons ar 50%.
Patīkami atzīmēt, ka uzlabojies meža sanitārais stāvoklis. 2008.gadā sanitārajās cirtēs izstrādātais koksnes apjoms samazinājies par 42% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Izkopto jaunaudžu platības palielinājušās tikai nedaudz – par 5% salīdzinājumā ar 2007.gadu. Domājams, ka 2009.gadā darbi jaunaudžu kopšanā veiksies labāk, jo daudzi meža īpašnieki jau tagad izmanto Eiropas Savienības (ES) piedāvātos atbalsta pasākumus „Meža ekonomiskās vērtības uzlabošanā”. Lai pieteiktos ES atbalstam, mežniecībās apstiprināšanai jau iesniegti pāri par 300 meža apsaimniekošanas plānu (MAP).
Arī pārējiem meža īpašniekiem vajadzētu izmantot piedāvātās iespējas un nekavēties izgatavot minētos plānus, tos apstiprināt mežniecībā un kopā ar iesniegumu Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai doties uz Lauku atbalsta dienestu. Atgādinu, ka iesniegumus vēl var paspēt iesniegt šajā dokumentu pieņemšanas kārtā no 16. marta līdz 15. aprīlim.
Lai veiktu saimniecisko darbību mežā vai iesniegtu iesniegumu Eiropas Savienības atbalsta maksājumu saņemšanai, katrai saimniecībai ir nepieciešami spēkā esoši meža inventarizācijas dati. Meža likums nosaka, ka katra meža īpašnieka pienākums ir reizi 10 gados veikt meža inventarizāciju un datus iesniegt Valsts meža dienestā.
Tā kā kopš pirmo meža inventarizāciju veikšanas ir pagājuši vairāk kā desmit gadu, katram meža īpašniekam būtu jāpārliecinās, cik ilgi vēl ir derīgi viņa mežam inventarizācijas materiāli. Izņēmumi pieļaujami tikai tad, ja meža inventarizācija ir veikta deviņdesmitajos gados un tās derīgums termiņš ir noteikts 15 gadi, tad jaunā inventarizācija ir jāpasūta pēc noteiktā termiņa beigām.
