Klausoties stāstījumu, kas jau Smiltenē paceļojis no viena stāstītāja pie otra, neviļus jāpasmaida. Tomēr pēc nelielām pārdomām secinu, ka jāpabrīdina tie, kuri varbūt par šo jaunumu nav dzirdējuši. Klausoties stāstījumu, kas jau Smiltenē…
Nav noslēpums, ka galvaspilsētas ielās jau pirms ilgāka laika plauka un zēla “bizness”, kuru piekopa veikli darboņi. Stāsti par notikumiem bija līdzīgi. Viens no tiem – pēkšņi tava auto priekšā strauji nobremzē pa priekšu braucošais, seko sadursme un skaidrošanās, kurš vainīgs.
Otrs stāsts. Tiek nolūkota dārga automašīna, kurai it kā nejauši priekšā aizskrien gājējs. Darbība parasti norisinās uz gājēju pārejas. Seko saļimšana un cietušā vaidi. Tomēr steidzīgs autovadītājs šo problēmu var atrisināt, ja “cietušajam” piedāvā sāpju naudu.
Izrādās, ka galvaspilsētas “biznesmeņu” pieredze atceļojusi līdz mazpilsētai. Viena no vietām, kur autovadītājiem jauzmanās, ir Smiltenē. Tā ir gājēju pāreja pie grāmatu veikala. Krāsojums uz asfalta padilis, zīmes nav, nedaudz traucē arī sniega valnis.
Šo visu izmantojot trīs apšaubāma izskata vīriņi. Viens no viņiem krīt guļus priekšā braucošam auto, bet pārejie bļaujot uz nebēdu. Lieki teikt, ka izjūtas nav patīkamas nevienam autovadītājam, kuram tas jāpiedzīvo.
Zinātāji teic, ka šie vīrieši ikdienā redzami tusējam arī pie gājēju pārejas, kas ved no stāvlaukuma pie baznīcas uz veikalu rindu, kur atrodas “Pie Gvido” un “Palma”. To, vai stāsts ir patiesība vai izdomājums – nezinu, jo man to uzticēja nevis aculiecinieks, bet gan cilvēks, kuram to pavēstījis autovadītājs, kuru “biznesmeņi” centušies provocēt.
Tomēr uzskatu, ka uzmanīties der. Katrā gadījumā tagad es ar piesardzību vēroju ne tikai bērnus, kas pārvietojas pa ietvi, bet raugu, kas padomā potenciālajiem kritējiem. Tfu, tfu, tfu…
