Piketā lūdz cieņpilnu attieksmi pret pedagoga profesiju

Aizvadītajā nedēļā norisinājās vērienīgs izglītības nozares darbinieku pikets pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas. Tur pulcējās ap 3000 dalībnieku. Uz Rīgu bija devies arī autobuss ar 24 izglītības nozares pārstāvjiem no Smiltenes un Valkas novadiem. Proti, līdzās citiem piketa dalībniekiem tika pārstāvētas 13 Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pirmorganizācijas. Jāatzīmē, ka uz piketu devās gan LIZDA biedri, gan pedagogi – atbalstītāji.

Piketētāji bija bruņojušies ar zvaniņiem un modinātājiem, atgādinot deputātiem, ka ir laiks mosties un ieraudzīt samilzušās problēmas izglītībā, ir laiks cieņai pret izglītības nozari, ir laiks pārdomātiem lēmumiem. Kā pastāstīja LIZDA Smiltenes un Valkas novadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Laila Ozoliņa, skolotāji vēlas, lai tiek sadzirdēti. “Man ļoti patika sauklis “Cieniet izglītības nozari!” Par kādu pedagoga profesijas prestižu mēs varam runāt, ja skolotājiem jāiet pie valstsvīriem un jālūdz risināt problēmjautājumus, sakārtot sistēmu? Nav pareizi, ka mēs vispār līdz kam tādam nonākam. Skolotāji ir ļoti pacietīgi, un, ja viņi izšķiras pār šādu akciju, tas ir rādītājs, ka viņu pacietības mērs ir pilns. Nav dialoga starp pedagogiem un nozares ministriju, nav pat vēlmes to veidot, lai rastu kādu risinājumu. Tāpēc ir  “jāiet ielās”,” uzsver L.Ozoliņa un atgādina, ka aizvadītajā ceturtdienā notiekošā piketa trīs galvenās prasības ir: sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu.

Proti, Ministru kabineta noteikumu projektā “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” IZM valdībai piedāvā modeli, kas paredz, ka par izglītības iestāžu finansēšanu galvenokārt atbildēs pašvaldības jeb vairāk nebūs centralizētas sistēmas iestāžu dotāciju sadalījumā.

Skandējot saukli “Ir laiks”, piketētāji centās pievērst uzmanību arī samilzušai vakanču problēmai valstī. Virs piketētāju galvām plīvoja desmiti un desmiti gaiši zilu vakanču sludinājumu virteņu, uzskatāmi demonstrējot, cik darba vietu aizpildot, veidojas esošo pedagogu pārslodze. Tērpušies zilajās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības krāsās, piketētāji vērsās pie nozares ministres, Saeimas un valdības vadītājiem cerībā, ka viņu prasības beidzot tiks uzklausītas un izpildītas. Tiesa, arī pēc LIZDA vadītājas Ingas Vanagas sarunām ar lēmumu pieņēmējiem nekādi kompromisi netika solīti, tādēļ pēc tikšanās ar politiķiem I. Vanaga pie piketētājiem iznāca ar boksa cimdiem rokās, tādējādi apliecinot, ka cīņa nebūt vēl nav galā un ka lēmumu pieņēmēji sociālo dialogu joprojām uztver kā boksa maču.

L. Ozoliņa atgādina, ka šī nav pirmā reize, kad skolotāji plaši piedalās piketos. “Iepriekšējais pikets notika 2019. gadā. Tad mums izdevās panākt algu paaugstināšanas grafiku trim gadiem, 2022. gads ir pēdējais gads, kad algu paaugstināšana notiek pēc tā. Un kas tālāk? Ja valdība apstiprinās IZM iesniegtos MK noteikumu grozījumus, tad turpmāko trīs gadu laikā pedagogu algas tiek “iesaldētas”.

L.Ozoliņa norāda, ka izglītības sistēmu varētu salīdzināt ar Latvijas ceļu stāvokli – kur lielāka bedre, to saremontē, braukšanai taču vēl der, bet kapitālremontam projekta un līdzekļu nav.

Painteresējoties, kāda situācija saistībā ar pedagogu algu jautājumu iezīmējas mūsu pusē, Valkas novada Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs Rolands Rastaks norāda: “Jā, pašvaldībai visi skaitļi no IZM puses ir zināmi. Skaitļi rāda, ka

finansējums būs lielāks nekā nepieciešams minimālajām pedagogu algu likmēm. Taču cik būs finansējums reālai algas likmes paaugstināšanai, to redzēs tikai tad, kad tiks veikta faktiskā tarifikācija septembrī. Pedagogs ir tā profesija, kurā katru septembri mainās darba slodze no pedagoga neatkarīgu apstākļu dēļ – nokomplektētās klases, klašu piepildījums, nepieciešamie atbalsta pasākumi, citi pedagogu papildpienākumi.”  Tajā pašā laikā viņš pauž bažas par nākamajiem gadiem, jo nav konkrēti zināms, kā tiks finansēta nākamā algu likmes paaugstināšana.

Tikmēr Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Roslovs atklāj, ka bažām par jauno 2022./2023. mācību gadu nevajadzētu būt, taču, ņemot vērā dažādās situācijas novados, no 2023. gada septembra situācija var mainīties, viņš skaidro: “Principā es šajā amatā stājos tad, kad jau viss bija procesā, dažādo modeļu izstrādes aktīvā darba fāzē. Kopš tā brīža daudz kas bija mainījies – gan algu modeļa aprēķināšanas, gan citas lietas. Tā lielākā būtība ir tajā, ka pašvaldībām būs lielāka teikšana pār mērķdotācijas sadalīšanu starp skolām, kas kā mērķis ir mudināt pašvaldības sakārtot skolu tīklu.”

Viņš skaidro, ka 8,4% pedagogu algu paaugstinājums tiek plānots pārejas periodam, kas būs nākamie četru gadi, sākot no 2023. gada mācību gada sākuma. “Tas mudina novadus iekšēji organizēt un plānot šo finanšu plūsmu mācību iestāžu darbiniekiem. Ar to būs nākotnē jāstrādā, un tas viss, ceru, ir izdarāms,” pauž E. Roslovs un dara zināmu, ka tas, kas attiecas uz Smiltenes novadu, šobrīd  skolu tīkls paliek nemainīgs un jaunajā mācību gadā nekādas reformas netiek plānotas, bet par tālāko nākotni vēl pāragri spiest, to visu rādīs laiks.

No LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsver, ka arodbiedrība vairāk nerīkos piketus vai gājienus, jo politiķu nespēja šo protestu laikā rast kompromisu un pildīt LIZDA prasības parādījusi lēmējvaras “īsto attieksmi”. No septembra plānots sākt beztermiņa streiku, par kuru šodien vienbalsīgi lēma LIZDA padome. Arodbiedrība uzsver, ka tas nebūs brīdinājuma streiks, kas notiks noteiktu termiņu, bet gan turpināsies tik ilgi, kamēr tiks sadzirdētas LIZDA prasības.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.