Caur gadu simtiem līdz mūsu dienām skan himna sievietei.Šodien daudzās ģimenēs svinēs svētkus, kas radīti par godu sievietei. Kura sieviete gan nevēlas, lai viņu samīļo, pasniedz kādu ziedu un dāvaniņu.
Caur gadu simtiem
līdz mūsu…
Protams, īsti vīrieši par savām mīļotajām rūpējas katru dienu, bet daudzi vīrieši paši atzīst, ka ir pārāk aizņemti, lai domātu par kādiem pārsteigumiem. Turklāt to sieviešu ir tik daudz – sieva, draudzene, mamma, māsa, kolēģe un daudz daudz citu.
Sieviete ir dzīvības devēja, ģimenes pavarda uzturētāja, skaistā, noslēpumainā un neuzminamā. Caur gadu simtiem līdz mūsu dienām skan himna, ko sievietes godam radījis ģeniālais Leonardo da Vinči. Ikvienam vīrietim ir sava Mona Liza — visskaistākā, vislabākā, vismīļākā.
Pasaules brīnums ir cilvēks, bet brīnumu brīnums ir sieviete. Diemžēl šajos pārmaiņu laikos uz viņas pleciem uzgūlusi liela rūpju nasta, kas nereti ir smagāka par vīrieša nešļavu.
Tie ir pavasara svētki, kuros tiek atklāti pateikts, ka katra sieviete ir īpaša. Vai tā ir mamma, māsa, draudzene, sieva, vai vienkārši garāmgājēja uz ielas, tīkama pārdevēja veikalā vai kaimiņiene no blakus mājas, tā ir īpaša.
Un tieši 8. martā vīrietis viņai to apliecina, uzdāvinot kaut vai to pašu tradicionālo tulpi. Uz ziedu salonu jādodas rīta pusē, jo vēlāk izvēle kļūst daudz pieticīgāka. Protams, šī diena ir pļaujas laiks ziedu audzētājiem un tirgotājiem.
Tikai pēdējais sīkstulis nepažēlos dažas naudiņas ziedam, aizbildinoties, ka šos svētkus izdomāja komuniste Roza Luksemburga, taču patiesībā tie radās 1857. gadā Ņujorkā.
