Visas problēmas aizmirstas vismaz uz to brīdi, kamēr, braucot lejā no kalna, ausīs vējš svilpo. Šogad ziema mūs lutina ar apstākļiem, kas piemēroti ziemas prieku baudīšanai.
Visas problēmas aizmirstas vismaz uz to brīdi,
kamēr, braucot…
Svētdien kopā ar savējiem, līdzi ņemot plastmasas pannas un tā saucamos ābolīšus, devāmies uz Valkas brīvdabas estrādi, lai netālu no Koklētāja pieminekļa laistos lejā no kalniņa. Turpat netālu saskaitīju vismaz 15 cilvēkus – gan lielus, gan mazus -, kuri drošā un ritmiskā solī slēpoja uz meža pusi.
Izrādās, slēpotāji paši tur ierīkojuši sliedes, kur brīvajā laikā varētu izlocīt kājas. Bija ar tādi, kuri uz estrādes mežu atbrauca ar mašīnu, no kuras izbira bērnu bariņš. Visi, jautri čalodami, uzvilka slēpes un devās Kailsila virzienā.
Tā ir Valkas priekšrocība, kas jāizmanto, lai pilsētnieki netālu no mājām var izbaudīt ziemu un piedevām – netērējot ne santīmu.
Atklāti sakot, mani izbrīnīja paziņojums, ka vairākus kilometrus aiz pilsētas robežām – Valkas pagasta teritorijā, netālu no ģenerāļa Pētera Radziņa dzimtajām mājām – ir ierīkota slēpošanas trase.
Lai tur nokļūtu, nepieciešams transporta līdzeklis, bet, zinot mūsdienu ekonomiskos apstākļos, ne visām ģimenēm ir mašīnas vai lieka nauda, kuru atlicināt degvielai.
Tāpēc vēl jo vairāk šķiet, ka pilsētas sporta dzīves organizētāji domā tikai par savu labumu, nevis ņēmuši vērā visu intereses, kuri sava prieka pēc uzkāpj uz slēpēm.
