Tautai lika pulcēties samilzusī netaisnībaSvētdienas rītā Latvijas televīzijas 7. kanālā partijas “Pilsoniskā savienība” valdes priekšsēdētāja Sandra Kalniete stāstīja par politisko situāciju un labdarību.
Tautai lika pulcēties…
Aicinot to atbalstīt, politiķe minēja piemēru no savas ikdienas. Viņa kādā veikalā ieraudzījusi māti kopā ar slimu bērnu. Mamma skaitījusi santīmus un ilgi domājusi, ko pirkt. Politiķe izšķīrusies viņai palīdzēt, piegājusi pie sievietes un piedāvājusi naudu, ko uzrunātā ar pateicību pieņēmusi.
No politiķes tas, protams, uzskatāms par cēlu žestu, jautājums tikai cits – vai tā jābūt demokrātiskā valstī, kurā vismaz juridiski noteikta tautas vara. Labdarība ir laba un cildināma lieta, bet nav noslēpums, ka pēc tās īpaši palielinās pieprasījums zemēs, kur ir izteikta sociālā nevienlīdzība.
Vienlīdzība sabiedrībā nav iespējama gluži objektīvu iemeslu dēļ, bet pārlieku liela plaisa starp varu un tautu, kā arī tāda attiecība, ka neliela sabiedrības daļa ir ļoti bagāta, bet tautas vairākums ik dienu cīnās par iztiku, liecina par varas neprasmi vadīt valsti vai arī vienaldzību pret saviem pilsoņiem. Vairāki fakti liecina, ka mūsu varas pārstāvjiem piemīt abas negācijas.
Tautas vairākumam tiek samazināti ienākumi, kaut ekonomisti krīzes laikā iesaka palielināt iekšējo tirgus patēriņu. Savukārt sev ierobežot ienākumus Saeimas deputāti un valdības locekļi uzreiz neiedomājas. Samilzusī netaisnība tautai lika sanākt kopā 13. janvārī. Labdarība vien dzīves līmeni neuzlabos, bet jauna pieeja valsts pārvaldei gan.
