Lai iestātos par ikvienas lauku skolas saglabāšanu, partija „Visu Latvijai!” rīkos valsts mēroga akcijas. Esam aicinājuši apdraudētās skolas sūtīt bērnu zīmējumus un domrakstus par savu skolu uz Izglītības ministriju.
Savukārt līdz 1. martam Izglītības ministrijai ir publiski jāpauž apņēmību, ka neviena latviešu skola netiks slēgta, un to bērni var justies drošībā. Ja Izglītības ministrija nespēs garantēt, ka arī nākamajā 2009./2010. mācību gadā latviešu skolu skaits saglabāsies esošajā līmenī, tad sekos plašas protestu akcijas, kas aptvers visu Latvijas teritoriju.
2009. gadā Izglītības ministrija vēlas ieviest jauno skolu finansēšanas modeli „Nauda seko skolēnam”. Pašreizējā redakcijā jaunais finansēšanas modelis padarīs visas skolas, kurās ir mazāk kā 96 skolēni par neizdevīgām.
Galvenokārt reforma skars lauku skolas, kā rezultātā apdraudētas ir vairāk nekā 320 lauku skolas (no kurām absolūtais vairākums – 280 ir latviešu plūsmas skolas). Šis jaunais skolu finansēšanas modelis nonāk pretrunā ar IZM izstrādātajiem pamatmērķiem attiecībā uz pamatskolu izglītību un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 2. pantu.
Skolām ir pozitīva loma sociālo un kultūras funkciju nodrošināšanā lauku vidē. Reģionu skolas ir uzlūkojamas ne tikai kā izglītības centrs, bet arī kā Latvijas lauku izdzīvošanas priekšnosacījums.
Ja nevēlamies lauku izmiršanu, tad ir jānodrošina šo skolu saglabāšana. Partija „Visu Latvijai!” piedāvā izvērtēšanai priekšlikumus, kā ietaupīt līdzekļus, lai lauku skolas varētu saglabāt:
1.Pārvērst mazās lauku skolas par lielo skolu filiālēm, tādējādi apvienojot pedagoģisko personālu un ietaupot administrācijas izdevumus.
2.Pārskatīt izglītības programmas un izvērtēt pedagoģiskā personāla lietderību (1935./1936.g. bija vien 10’000 skolotāji uz 245’000 skolēnu un 2000 skolām, turpretī 2007./2008.g. bija 32’500 skolotāji uz 250’000 skolēniem un 980 skolām).
3.Izveidot efektīvas apvienotās klases, tādējādi uz skolotāju slodzēm ieekonomējot līdz pat 150%.
4.Mazo lauku skolu telpās izveidot bērnudārzus, lai padarītu skolas ēkas izmantošanu efektīvāku.
5.Samazināt darbinieku skaitu Izglītības un zinātnes ministrijas centrālā aparāta struktūrvienībās (šobrīd ministrijā strādā aptuveni 230 ierēdņi, savukārt 1995. gadā – vien 93 ierēdņi).
Izglītībai paredzēto budžetu var arī papildināt, ceļot alkohola un tabakas akcīzes nodokli. Ir tikai normāli, ja tā sabiedrības daļa, kas izvēlas neveselīgu dzīvesveidu un ar to negatīvi ietekmē pārējo sabiedrību, sniedz savu artavu arī sabiedrības garīgā atveseļošanā – izglītībā.
Priekšlikumus „Visu Latvijai!” jau iesniegusi Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, kā arī Izglītības un Zinātnes ministrijai.
