Kaisle cilvēku var piemeklēt vairākkārt, bet mīlestība – ne Vēl divas dienas, ieskaitot šo, un klāt būs Valentīna diena. Šobrīd, kad daudziem ļaudīm sapnis par pārticīgu dzīvi izbirst kā smiltis caur pirkstiem, mīlētāju diena varbūt kalpos…
Kāda mana paziņa pērn Valentīna dienā televizorā skatījās filmu “Titāniks” un raudāja, jo tobrīd bija viena. Ikviens cilvēks ilgojas, lai viņu kāds mīl, un vēlas mīlēt. Arī ārēji skarbie tipi, varbūt paši to pat neapzinoties.
Cita paziņa nesen par Valentīna dienu runāja ar savu draudzeni. Draudzene bildusi, ka Mīlētāju diena ir svētki par godu kam tādam, bez kā dzīvot vienkārši nav iespējams. “Ja mīlestība jau ir, tad nav vajadzīga īpaša diena, lai to svinētu gandrīz obligāti,” atteikusi paziņa.
Cik cilvēku, tik viedokļu. Vieniem Valentīna diena ir iespēja dažādot ikdienu ar vēl vieniem svētkiem, piemēram, skaisti saklāt galdu savai ģimenei un mieloties ar sirsniņkūkām. Savukārt daudzi vidējās un vecākās paaudzes ļaudis šos svētkus neatzīst, uzskatot tos par latviešu mentalitātei svešiem, ievazātiem no Eiropas.
Būtiskākais apsvērums, lai izjustu Valentīna dienu, ir mīlestība. Sievietes vēlas šajā dienā no mīļotā vīrieša saņemt ziedus, kādu mīļu nieku un pašas viņu iepriecināt. Ja blakus tāda cilvēka nav, tad šī diena ne ar ko īpašu viņām nesaistās.
Īsta mīlestība ir liels dārgums. Cilvēki, kuriem šīs jūtas dotas, ir saņēmuši nenovērtējamu dāvanu. Tikai pašiem jāapzinās, ka mīlestība ir jāsaudzē, un šīs jūtas nevajag noliegt lepnuma, baiļu, aizspriedumu vai citu iemeslu dēļ. Kaisle, īslaicīga aizraušanās cilvēku var piemeklēt vairākkārt, bet mīlestība – ne.
