Lai mazais Gustavs dzīvotu, visticamāk, atbalsts būs jāsniedz ikvienam no mums Aizvadītajā nedēļā kārtējo reizi pārliecinājos, ka valstij un amatvīriem neinteresē cilvēka dzīvība. Četrgadīgais Gustavs slimo ar ļoti retu un dzīvībai…
Puisēns ir vienīgais bērns Latvijā, kuram šāda slimība ir atklāta. Tās ārstēšanai gadā nepieciešami gandrīz 100 tūkstoši latu.
Administratīvā apgabaltiesa noraidīja bērna pārstāvju prasību uzdot Veselības ministrijai pilnībā kompensēt dzīvībai svarīga medikamenta iegādes izdevumus.
Zāles, kas zēnam nepieciešamas, nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā. Atbilstoši likumdošanai Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra esot tiesīga šim pacientam piešķirt vien 10 tūkstošus latu.
Lai gan veselības ministrs Ivars Eglītis iepriekš solīja risināt medikamentu apmaksas problēmu ne tikai Gustavam, bet arī citiem pacientiem ar retām slimībām, joprojām nekādas izmaiņas likumdošanā nav veiktas.
Tas neizbrīna, zinot, kas pašlaik notiek medicīnas sistēmā, – amatvīriem jārisina globālākas problēmas, nevis jālauza galvas par vienu maza zēna tiesībām dzīvot.
Traģiski, ka vecāki, kuriem katra diena ir līdzīga cīņai kara laukā par sava bērna dzīvību, palikuši bez valsts atbalsta.
Vairākkārt jau pierādījies, ka līdzīgos gadījumos palīdzību sniedz līdzcilvēki, ziedojot līdzekļus bērna ārstēšanai – kaut vai pēdējā Latvijas Neatkarīgās televīzijas rīkotā labdarības akcija, kurā saziedoja gandrīz pusmiljons latu.
