Tvanīgs laiks, un tvanīgi smaržo liepas pie Riņģu kambara. Nezin, cik gadu varētu būt šīm liepām?
Tvanīgs laiks, un tvanīgi smaržo liepas pie Riņģu kambara. Nezin, cik gadu varētu būt šīm liepām? Varbūt tikpat, cik Riņģu kambarim? Tas būtu 128 gadi. Varbūt… Ja Riņģu brāļu draudze ir reģistrēta 1780. gadā un blomēnieši brāļu draudzē iesaistījušies jau 40 gadu iepriekš, tad var teikt, ka ar brāļu draudzi esam saistīti jau gandrīz četrus gadu simtus.
Turpat kambara otrā pusē sazēlušas jaunās liepiņas, kas stādītas kambara 120. gadadienā, kad atsākās tā darbība.
Šogad Riņģu saiešanas nama jeb kambara dzimšanas dienā viesojās ļaudis gan no Smiltenes un Rankas, gan no Cēsīm un Vecpiebalgas, gan no Rīgas, Krimuldas un Dzērbenes, gan no Zviedrijas, protams, arī blomēnieši.
Sarunas tēma kā svēta stīga, kas vijas cauri gan lūgšanai, gan atmiņu stāstiem, bija garīgums un tēvu zemes mīlestība; kas mums ir pirmajā vietā ‚ dvēseles miers un Dieva mīlestība vai vara un nauda; kas dominē — dvēseles vai maka bagātība?
Hernhūtiešu dievkalpojumu kā parasti vadīja misijas vadītājs mācītājs Gundars Ceipe, piedalījās arī Raunas draudzes mācītājs Edijs Kalniņš un atjaunotās Cimzes brāļu draudzes teicēji Raitis Zariņš un Arnis Dāme. Lūgšanu kuplināja ērģelnieces Ilonas Ivanovas ļoti emocionālās garīgās dziesmas solo izpildījumā.
Ievērojot brāļu draudzes tradīcijas, turpinājumā bija atmiņu stāsti un mīlestības mielasts Mutulītes upes salā.
Inta Rozenkrona-Leimane atskatījās uz sešos gados, kopš Riņģos notiek saieti, padarīto. Viņa cildināja Riņģu galveno muzikālo noformētāju Ilonu Ivanovu, kura šai laikā ieguvusi maģistra grādu, pateicās par ieguldījumu Riņģu kambara garīguma bagātināšanā mācītājam Gundaram Ceipem, Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājam Normundam Celmiņam un Raunas mācītājam Edijam Kalniņam, Mārsnēnu mācītājam Augustam Būcem un citiem. Atcerējās savus bērnu dienu draugus Pauli Nulli un Mirdzu Cimbuli, kuri Riņģu saiešanas namu apmeklēja tā ziedu laikos — 1930. gados.
Atmiņās dalījās arī Paulis Nulle, tagadējais cēsnieks, kurš ir biežs viesis Riņģu lūgšanu namā gan pats personīgi, gan kopā ar savu Cēsu svētā Jāņa baznīcas kori.
Savus vēlējumus Riņģu kambarim kā dvēseles skaidrības nesējam teica arī Cimzes “kambara” teicējs Raitis Zariņš un Raunas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Edijs Kalniņš, kurš Riņģos bija ieradies kopā ar savu dzīvesbiedri un Riņģu saieta jaunāko dalībnieku — trīs mēnešus veco dēlu Edvartu, kurš pa brīdim palīdzēja dziedātājiem.
Saruna turpinājās arī mīlestības mielasta laikā, kad viesi mielojās pie Riņģu saimnieces Vitas Viktorsones sarūpētā mielasta galda, kur netrūka ne kafijas un tējas, ne sviestmaižu un viesu sanesto kārumu.
Šajā pasākumā piedalījās arī upes otrā pusē dzīvojošā stārķu ģimene, kas vērīgi sekoja sarunām un palīdzēja dziedātājiem, klabinot ritmu.
Manuprāt, visi, kas piedalījās, no Riņģu saiešanas nama aizgāja mājās garīgi bagātāki.
