Ministriju meklējumi, kur būtu iespējams samazināt līdzekļus, ir skāruši arī mācību iestādes. Vairāki pedagogi pagaidām gan ir tikai dzirdējuši, ka gaidāma mazāka samaksa par darbu.
“Ziemeļlatvija” uzzināja, ka, piemēram, Alūksnes rajona Gaujienas vidusskolā, jau paziņots, ka gada pirmos trīs mēnešus pedagogi saņems par 20 procentiem mazāku algu.
Radikālu izmaiņu nebūšotValkas rajona padomes Izglītības pārvaldes vadītāja Ilze Videmane atzīst, ka šogad par 16 procentiem ir samazināta valsts mērķdotācija, bet pedagogu algas tas būtiski neskars.
“Uzreiz gribu pateikt, ka radikālu izmaiņu nebūs. Pedagogu algu likme latos ir saglabājusies, samazinājums skars tikai piemaksas par darba kvalitāti. Pašlaik apsveram vairākus variantus līdzekļu ietaupīšanā, jo katrā rajonā situācija ir atšķirīga, tādēļ arī izglītības pārvalžu rīcība var būt dažāda. Iespējams, vajadzēs apvienot tās klases, kurās nav daudz skolēnu, pārskatīsim konsultāciju grafiku. Šobrīd skaidri nevaram pateikt, kā būs turpmāk, jo ieteikumi tiek vēl izstrādāti,” saka I. Videmane.
Visu paziņo neoficiāliSavukārt Jāņa Cimzes Valkas mūzikas skola, kas atrodas Kultūras ministrijas pakļautībā, jau uzzinājusi, ka tai jāatrod līdzekļu samazinājums par 3,5 tūkstošiem latu. Mūzikas skolas direktors Guntis Freibergs stāsta, ka oficiāli tas nav paziņots, pateikts viens sarunās.
“Vispār pēdējā laikā nekas nenotiek oficiāli, par turpmākajām lietām mums pasaka it kā cita starpā. Atšķirībā no citām skolām, kur samazinājums nedraud būt liels, mums tas ir ievērojams. Lai ietaupītu nosaukto summu, man jālikvidē četras pedagogu slodzes. Tas nozīmē, ka no darba vajadzētu atlaist četrus skolotājus,” situāciju raksturo G. Freibergs.
Pedagogus atbrīvot direktors gan negrasās. Otrs variants ir stundu skaita samazināšana. “Patiesībā arī tas nav iespējams, jo mums gaidāma skolas akreditācija, kurā tiek prasīta pašreizējā stundu skaita nodrošināšana. Aizrakstīju vēstuli Kultūras un radošās industrijas izglītības centram, kurā informēju, ka finansiālu apsvērumu dēļ jāsamazina mācību stundas. Saņēmu atbildi, ka to nedrīkst darīt. Tagad par situāciju informēju Mūzikas skolu asociāciju. Gaidu, ko tā atbildēs,” stāsta G. Freibergs.
Vislielākie zaudētāji būs skolēniPārējo skolu aptaujātie direktori atzina, ka oficiāli par mazāku samaksu paziņojumu nav saņēmuši, zinot tikai tik daudz, kas pateikts televīzijā un pa radio. Tomēr daži izglītības iestāžu vadītāji un skolotāji izteica savu attieksmi pret šādu politiku valstī.
Valkas pamatskolas direktore Nadežda Možarova uzskata, ka tas, kas valstī notiek attiecībā pret izglītību, nav tikumīgi. “Mums visupirms vajadzētu domāt par jaunatnes izglītošanu, jo tai pieder nākotne. Ja valsts ignorēs izglītības attīstību, tā nokļūs strupceļā,” apliecina N. Možarova.
Pedagoģe Dzintra Skrūzmane domā, ka tagad, kad valsts struktūrās notiek štatu un līdzekļu samazināšana, vairāki speciālisti ar pedagogu izglītību būtu ar mieru atgriezties skolā, bet nu diezin vai to darīs. “Skaidrs ir tas, ka lielākie zaudētāji būs skolēni,” secina Dz. Skrūzmane.
