Varbūt sveces liesma norāda uz galveno dzīvē?Savulaik tādu nosaukumu Imants Ziedonis deva vienam no saviem dzejoļu krājumiem. Kaut esmu šo grāmatiņu un tajā ar tādu pašu virsrakstu iespiestu dzejoli lasījis, jāatzīstas, ka līdz šim par…
Minētais nosaukums neviļus ienāca prātā, kad kārtējā Adventes svētdienā aizdedzu sveci un skatījos televīzijā ziņu raidījumus. Gluži nemanot novērsu acis no ekrāna un sāku raudzīties sveces liesmā. Tā mani tik ļoti piesaistīja, ka zuda interese par rādītajiem sižetiem.
Ziņojumi par krīzi, grūtiem laikiem, augstām cenām, noziedzības pieaugumu un aizņēmumu meklējumiem it kā aizvirzījās projām un uzmanības centrā palika tīra, gaiša sveces liesma. Varbūt tā bija Ziemassvētku gaidu noskaņa, kas pievērsa mani sveces liesmas burvībai un uz mirkli lika aizmirst visas tās negācijas, kas mums ikdienā par pastāvīgu pavadoni radījušas stresu.
Kam tad mēs galu galā dzīvē izdegam? Darbiem, pienākumiem, burzmai un steigai? Centieniem sakrāt, lai dzīvi padarītu laimīgu? Vai tam, lai mēs paši un mums apkārt cilvēki būtu tīri savās domās, darbībā un attiecībās. Svece izdeg, attīrot savā gaismas lokā vidi no negatīviem laukiem un strāvojumiem.
Dziednieki atzīst, ka sveces liesma spēj dziedināt, atdot spēkus un enerģiju. Varbūt sveces liesma mums norāda uz galveno dzīvē, ko nedrīkstam aizmirst – dot gaišumu un siltumu sirdī gan pašiem sev, gan saviem tuvākajiem.
Ziemassvētkos gaidām pašu galveno ziņu – vēsti par Bērna piedzimšanu. Tā ir vēsts par mīlestības ierašanos, jo Dievs ir mīlestība. Neaizmirsīsim šo galveno, kas liek dzīvot un piešķir dzīvē visam pārējam jēgu.
