Kamēr esi dzīvs, dzīvo!

Vai jums ir kas tāds, bez kā nevarētu vai, precīzāk, nevēlētos dzīvot? Kas tāds, ko izvēlamies darīt, jo patīk? Katram ir kas tāds, kas viņam ir nepieciešams, lai dzīvotu ar prieku, apmierinātībā un piepildījumā. Ļoti daudziem tas ir dārzs. Īpaši tagad – pavasarī, tad kopā ar dabu atmostas arī dārzmīļi. Jā, zemes darbi ātri rezultējas augļos, kas rada prieku. Zinu seniorus, kam zemes darbu nasta ir tik smaga, ka gribas teikt, kam tā mocīties, taču cilvēks rok, stāda, jo ļoti patīk. Cilvēks tā rod prieku, sajūtu, ka esi dzīvs, protams, noder arī izaudzētais. Ja tā, tad ok, taču, ja iet uz dārzu kā uz katorgu, tad tas ir pašuzlikts sods un tad gurķis jāpērk tirgū.

Bez kā negribētu iztikt jūs? Atbildes būtu tik dažādas. Iedvesmojošas un arī sērīgas. Jā, dzīvē var pienākt brīdis, kad tas, kas patīk, nav īsti vairs iespējams, jo gadu nasta dara savu. Es negribētu iztikt bez ceļošanas. Zinu, ka tāds prieks nebūs mūžīgs, tāpēc tagad krāju iespaidus, emocijas un fotogrāfijas no ceļojumiem kā no tālām zemēm, tā tepat – kaimiņpilsētām. Vecumā skatīšos bildes un priecāšos, cik labi, ka to visu esmu piedzīvojusi.

Laiku pa laikam satieku kādu kundzīti krietni gados, kurai veselības problēmas pakāpeniski atņem tās nodarbes, kuras agrāk patikušas. Mulstu, ko teikt, jo redzu, kā kundze kļūst arvien švakāka. Bet viņa nedod iespēju sevi žēlot, uzreiz sāk stāstīt, kas viņas dzīvē labs. Smejas, ka smalki laiki pienākuši, uz dārzu nav jābrauc, tas atbraucis uz balkona. Protams, arī viņai ir skumji, sāp sirds, ka nav vairs, kā bija spēka gados, bet viņa dzīvo realitātē. Vai tā nav apbrīnojama prasme un arī laime? Saglabāt veselīgu attieksmi pret dzīvi jebkurā vecumā, spēt redzēt labās lietas, nevis tikai problēmas un nebūšanas, ir īsta debesu dāvana. Īpaši vecumā. Iespējams, ka vairumam cilvēku būt labam un priecīgam, kad sāp, kad vairs nevari īsti neko no tā, ko darīji agrāk, ir grūtāk, nekā uzkāpt Everestā. Un tomēr tas ir cilvēka paša varā.

Ceļojumos ļoti labi redzu, ka citur cilvēki ir daudz brīvāki un priecīgāki. Viņi tik ļoti sevi neierobežo vecuma un nevarības dēļ. Kundzīte gados ar staigulīti aizdodas uz kūrortu, kaut kājas neklausa un vajag citu palīdzību. Kamēr esi dzīvs, dzīvo! Nedomā, ko teiks citi, meklē prieku nevis nebūšanas. Dzīvo savu dzīvi!