Šajā laikā, kad cilvēku sarunās arvien vairāk valda depresīvās notis, pat grūti noticēt, ka teju, teju klāt Ziemassvētki un gadu mija. Gaišais laiks, kad parasti bija iespēja sapņot par jaunu posmu, jaunām iespējām. Šogad laikam tomēr…
“Es uzskatu, ka nekas nemainīsies, tikai pasliktināsies, jo visai pasaulei draud ekonomiskā krīze. Vēl lielāka nekā bija pagājušā gadsimta 30. gados. Tā kā, lai vai kāda valdība nāks, viņa neko labu nevarēs izdarīt. Jo ziepes jau ir ievārītas,” tā 2007. gada 18. decembrī portāla ziemellatvija.lv forumā rakstīja lietotājs ar niku pesimists.
Kāds cits viņam piebalsoja, ka nekas nemainīsies – kļūs arvien sliktāk un sliktāk. Negaidiet mannu no debesīm!
Klāt 2008. gada decembris, un nākas kārtējo reizi secināt, ka mūsu lasītāji ir viedākie. Mannu no debesīm tiešām nesagaidījām, bet valdības nodoms palielināt nodokļu likmi attiecībā pret preses izdevējiem ir vismaz darva, ja ne sliktāk.
Ļoti negribas ticēt, ka partiju spēles jau nonākušas tik tālu, ka beidzot atrasts veids, kā likt klusēt neatkarīgai presei. Ja tā, tad man tiešām žēl Latvijas. Ar tautu, kurai sniedz tikai vēlamo patiesību, manipulēt ir visvieglāk. Vai tā notiks arī Latvijas gadījumā, ceru, ka ne.
Šobrīd informācijas apritē arvien lielāku nozīmi iegūst internets. Tomēr drukātie mediji un interneta vide ir atšķirīgas vērtības, katra ar savu uzdevumu.
Ja medijus var salīdzināt ar putnu, kura sūtība ir atlidot pie ikviena, kurš vēlas uzklausīt un diskutēt, tad šobrīd dzīva lidoņa spārnam tiek brutāli izrautas spalvas. Vai tas spēs pacelties lidojumam?
