Mēs, cilvēki, kam piešķirts trūcīgās personas statuss, lielākā daļa neesam neizglītoti, sliņķi, dzērāji. Esam cilvēki, kas palikuši bez darba un bez jebkādiem ienākumiem šīs valsts nesakārtotās sistēmas dēļ.
Mēs neesam vainīgi, ka esam lieki, esam nabagi. Kāds gan mums svētku prieks, ja dzīvojam trūkumā.
Valmieras pašvaldība saviem mazturīgajiem un trūcīgajiem rīko bezmaksas svētku pusdienas tirgus laukumā. Arī citās pilsētās šis jautājums ir atrisināts godam.
Mūsu “augšgals” taču arī varēja padomāt par saviem likteņa pabērniem. Valkas domei nav naudas – tāda būtu visticamākā atbilde.
Tad gan ir jautājums – cik simtus vai tūkstošus latu izmaksā svētku salūts, ko izšauj debesīs? Atliek vien uzsaukt “tostu” vienkāršajai tautai: “Ar plikiem putraimiem vēderā uz lielo svētku salūtu!”
Kungi priecāsies, kā grib, nabagi, kā sanāk, jo jubileja taču liela – Latvijai – 90.
