Gandrīz katrs no mums ir dzirdējis par šo tēmu, ne tikai dzirdējis, bet arī izjutis un izjūt. Katru dienu publiskās vietās, televīzijā un radio runā par krīzi.Gandrīz katrs no mums ir dzirdējis par šo tēmu, ne tikai dzirdējis, bet arī…Mēs visi lēnām grimstam. Cilvēki zaudē darbu un slīgst bezizejā. Nav darba, bet jāaudzina bērni, jāmaksā komunālie maksājumi un kredīti par mājokļa iegādi. No kaut kā jāpārtiek.
Katrs cīnāmies par sevi, jo cilvēks blakus var būt konkurents un ienaidnieks. Mēs neuzticamies nevienam un mēģinam visiem spēkiem turēties pretī lielajai varai. Nevaram atrast izeju no bezizejas. Un kad beigsies šī bezizeja? Kad beidzot viss norimsies? Kad beidzot mēs varēsim dzīvot ar smaidu, nevis ar naidu, skaudību, meliem…
Visvairāk biedē kriminogēnā situācija. Tā pasliktinājas ar katru dienu, katru stundu un minūti, jo ko gan citu darīt cilvēkiem. Mājās bērni, sieva, jāmaksā kredīti, bet mēnešiem ilgi nav darba. Viņi iet zagt.
Tāpat, ka valdība apzog mūs, tā mums jāapzog valdība. Bet mēs to nevaram, un cilvēki dodas pie sev līdzīgiem un apzog kaimiņus – iedzīvotājus ar tādu pašu dzīves līmeņi. Un tas vēl ir tikai sākums. Skumjas pārņem, kad aizdomājos par nākotni. Negribas, lai paliek sliktāk nekā jau ir.
Mēs katrs pa vienam neko nevaram un nevarēsim, bet ja būsim vienoti, tad kaut kas var izdoties. Man jau sāk likties, ka drīz cilvēkiem, kuri nevarēs izdzīvot, kuriem bankas atsavinās mājvietas un nebūs darba, būs jāņem teltis un jādodas dzīvot uz “Doma” laukumu.
Domāju, ja tur parādītos simtiem telšu, un to rādītu visās pasaules televīzijās, tad varbūt kaut kas mainītos. Jo mūsu valstī ļoti labi darbojas acu apmāns. Citas valsts iedzīvotājs atbrauc uz Rīgu, un ko viņš redz? Greznas mājas un jaunas mašīnas. Ne jau šādas tādas “Hyundai” vai “Škoda”. Bet gan 7. sērijas BMW, “Audi Q7” un “Bentley”. Ciemiņi domā: “Oooo….! Jums viss šeit ir kārtībā.”
Bet kārtībā nav nekas. Galvenais, ka dārgās mašīnas ir nopirktas, bet lētās vēl ilgus gadus atpirks no “GE money”! Ļoti labi atceros prēmijas un piemaksas pie algas 18. Novembrī. Nākamnedēļ ir šis burvīgais datums. Tā ir Latvijas 90. gadadiena, un tas nav tāpat vien.
Iedomājos, cik patīkami būtu šajā dienā atļauties kaut ko vairāk, bet mūsu valstī ir krīze, un svētki būs jāsagaida pie tukša galda. Jo mēs nedrīkstam dzīvot ar plašu vērienu un pārtērēties, jo pēc tam nāksies dzīvot un iztikt ar sausu maizi.
Kāds tad paliek patriotisms, ja nav par ko priecāties. Atliek sēdēt mājās un skatīties TV, kur visas raidījumu vadītājas ir smaidīgas, un smaida visi, izņemot ziņu dienesta diktorus. Tāpat kā raidījums “Bez Tabu” ar savu plāno maciņu. Parādīja deputātiem, ka par algu izdzīvot nevar, kur nu vēl par pensiju.
Bet man liekas, ka varētu sākt veidot jaunu realitātes šovu – “Izdzīvo ar Latvijas algu”. Domāju, ka ārzemnieki labprāt piedalītos šādā šovā. Jā, un jārīko šovs ziemā, jo vasarā jau var pārnakšņot zem tilta, bet ziemā būtu jāguļ centrālajā stacijā vai kādā pagrabā, jo diezvai ko citu varētu atļauties.
Vienīgais, kas mums atliek, ir sasparoties, jo kopā mēs varam vairāk nekā katrs par sevi. Ceru, ka drīz kaut kas mainīsies, jo lēnam paliekam īgni, depresīvi un nelaimīgi…
Saturamies!!!!!
