Gita Mūrniece: Drūmās prognozes ir pārspīlētas
Erna Pormeistere: Situācija izskatās bezcerīga
Gita Mūrniece,
akciju sabiedrības “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja
Neredzu tik drūmu nākotni ne uzņēmumos, ne budžeta iestādēs strādājošajiem, kā šobrīd nepārtraukti runā. Manuprāt, tas ir nedaudz pārspīlēti. Ja kāds varētu sūdzēties, tie manuprāt, ir cilvēki ar veselības problēmām un pensionāri.
Neviens šajā pasaulē mums vieglu dzīvi nav solījis, un latviešiem ir tendence sakāpināt katru mazāko, melnāko sīkumu. Taču esam normāla un strādīga tauta. Nedomāju, ka cilvēki, kuri vēlas strādāt un mācīties un kuri saprot, ka jāiet līdzi laikam, tiks izlikti uz ielas.
Tiesa, ir beidzies tas trakais murgs, kāds bija pirms aptuveni diviem gadiem, kad uzņēmējiem vajadzēja darbiniekus, taču nebija, ko izvēlēties. Īpaši traki tas bija pārtikas ražošanas uzņēmumos, kur darbinieku kļūdas var ļoti atsaukties uz produkcijas kvalitāti un arī uz cilvēku veselību.
Tagad, ja ir kāda vakanta darba vieta, piesakās vairāki cilvēki. Darba devējs var painteresēties viņu iepriekšējā darba vietā par attieksmi pret darbu. Tādā ziņā uzņēmējiem ir mazliet vieglāk.
Vēl jāņem vērā, – ja cilvēki grib nopelnīt, tad, lai saņemtu lielāku algu, viņiem jābūt zinošākiem, tādiem, kas grib un prot strādāt pie vairākām tehnoloģiskajām iekārtām. Vai nākotnē palielināsies bezdarbs? No uzņēmuma “Smiltenes piens” kāds cilvēks tiek atlaists tikai tad, ja viņš negrib un necenšas strādāt.
Ja darbinieks uzņēmumā strādā ilgus gadus, tad, laika gaitā ieviešot jaunas tehnoloģijas, arī viņam jāaug līdzi, jāmācās tas apgūt. Strādnieks nevar pateikt, – “nē, es to nedarīšu un es to nemācīšos”, neatkarīgi, vai viņam ir 20 vai 50 gadi. Protams, pašreizējā situācijā varbūt pie darba netiks cilvēki, kuriem ir kaitīgi ieradumi, piemēram, patīk iedzert vai nestrādāt un slinkot.
Katra strādājošā darba vietas stabilitāte ir saistīta arī ar tā uzņēmuma stabilitāti, kurā viņš strādā. Es saviem darbiniekiem saku, ka mūsu darbā galvenais ir kvalitāte un nedrīkstam pievilt patērētājus.
Strādājam ļoti smagā un atbildīgā nozarē – pārtikas ražošanā. Tāpēc ir prieks, ka “Smiltenes piena” galvenā produkcija – sieri, bieži saņem godalgas dažādos konkursos. Septembra nogalē mūsu siers “Kristi” ieguva otro vietu starptautiskā izstādē – konkursā “World Food Moscow”” Maskavā. Ražojam produkciju arī eksportam, un ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs mūsu sieri ir iecienīti.Erna Pormeistere,
Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiāles vadītāja
Mans personīgais viedoklis,- situācija ar nodarbinātību nākotnē izskatās bezcerīga. Tam ir vairāki iemesli, piemēram, valdības lēmums par 10 procentiem valstī samazināt ierēdņu skaitu un lēmums palielināt minimālo algu. Protams, darba ņēmējiem lielāka minimālā alga ir iepriecinoša ziņa.
Taču uzņēmējiem jārēķinās ar izdevumu un ienākumu sabalansēšanu. Ja uzņēmumam, piemēram, nav kur pārdot savu saražoto produkciju, tad attiecīgi nav ienākumu, un ir jāsamazina strādājošo skaits. No sarunām ar uzņēmējiem nojaušu, ka arī viņiem iestājusies bezcerība.
Valdības lēmums par 10 procentiem samazināt ierēdņu skaitu skars visus, jo iespaidos kopējo situāciju darba tirgū. Vēlams, lai šis lēmums izpaustos arī attiecībā uz ministrijās nodarbināto ierēdņu skaitu, kur viņu skaits ir palielinājies, nevis tikai uz rajoniem, kur ierēdņiem ir ļoti liels darba apjoms. Viņiem klāt nāk jauni darba pienākumi.
Valkas rajonā pagaidām nav lielu uzņēmumu, kuri tiek likvidēti. Taču bezdarbs tik un tā palielinās, turklāt, salīdzinot ar 2007. gadu, diezgan ievērojami. Prognozēju, ka tas sasniegs tādu līmeni, kā Krievijas krīzes laikā. Esmu dzirdējusi, ka darbu pārtrauc mazie gateri. Man žēl bez darba palikušo cilvēku, taču nav daudz vakanču, ko varam viņiem piedāvāt.
Tik drūmā situācijā, kāda veidojas darba tirgū, cilvēkiem ļoti jādomā par savu attieksmi pret darbu. Ja darbinieks strādā nekvalitatīvi, neievēro darba disciplīnu, darba laikā nokārto visas savas sociālās problēmas, bet pretī par to algas dienā gaida algu, varbūt arī tas ir iemesls, kāpēc viņš var kļūt par bezdarbnieku.
Ja cilvēks zaudē darbu, tad, pirmkārt, viņam jādodas uz Nodarbinātības valsts aģentūru, lai stātos bezdarbnieku uzskaitē. Iespēju robežās mēģināsim piedāvāt vakances uzņēmumos vai iestādēs, par kurām mums ir informācija, gan algotus darbus pašvaldībās.
