Juridiski referendums par tautas tiesībām rosināt Saeimas atlaišanu nav noticis, jo neizdevās savākt vajadzīgo balsu skaitu. Daļa cilvēku par parlamentāriešiem runā kā par ienaidniekiem
Juridiski referendums par tautas tiesībām rosināt…
Tomēr par tautas vēlmju pilnīgu izgāšanos notikušo arī nevar saukt. Vairāk nekā 600 tūkstošu nodoto balsu ir ietekmīgs faktors, lai vara turpmāk neuzdrošinātos nerēķināties ar vēlētāju gribu.
Notikušais referendums ir nozīmīgs vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir attieksmes parādīšana kā atbilde uz Saeimas agrāk pausto attieksmi pret tautu. Tā itin bieži bijusi augstprātīga. Atcerēsimies kaut vai pa Saeimas logu deputāta rādīto žestu lejā stāvošajiem cilvēkiem.
Un cik nav redzēts televīzijā parlamentāriešu ironisko smaidu, kad jāatbild uz iedzīvotāju jautājumiem. Referenduma dienā viens cilvēks pie balsošanas iecirkņa man tā arī pateica: “Ir apriebušies tie ironiskie smīni un augstprātība.”
Tagad ir parādīta attieksme pret attieksmi. Var jau teikt, ka tautas lielākā daļa atbalsta pašreizējo koalīciju, jo nav piedalījusies referendumā. Tomēr zinu cilvēkus, kuri principa un neticības dēļ labākiem laikiem vairs neiet ne uz vēlēšanām, ne referendumiem.
Nav, protams, pareizākais variants, bet arī tā ir attieksme. Vissliktākais ir tas, ka liela daļa cilvēku par parlamentāriešiem runā kā par ienaidniekiem un tur nu nav šo cilvēku vaina.
Domāju, ka tagadējam parlamentam jāpasteidzas ar tiesību piešķiršanu tautai atlaist Saeimu, jo citādāk tā būtu pašreizējo parlamentāriešu politiskā pašnāvība. Cik gan zināms, koalīcija šī lēmuma pieņemšanu grib novilcināt vismaz līdz Ziemassvētkiem. Iespējams, tas notiek pēc principa – šodien dzīvot, mirt rīt.
