Viņiem nav paveicies ar kaimiņu, jo vasaras karstajās dienās degunā sitas cūku mēslu šķebinoši salkanā smaka.Viņiem nav paveicies ar kaimiņu, jo vasaras karstajās dienās degunā sitas cūku mēslu šķebinoši salkanā smaka.
Taču šis Launkalnes pagasta lauku sētu puduris Silvas tuvumā acīmredzot arī turpmāk ir nolemts pret savu gribu ostīt mēslus. Tuvējais lauks ir cūku nobarošanas kompleksa saimnieces privātīpašums, un viņa nesola, ka turpmāk tajā nelies krātuvē sakrājušos šķidrmēslus.
Ja vien neatklāsies, ka, to darot, nav ievērotas visas prasības, kādas izvirzītas vides pārvaldes izsniegtajā atļaujā.
Rietumeiropas zemēs pabijušie stāsta, ka kūtsmēslu smaka sitas degunā, piemēram, Šveices, Vācijas un Austrijas laukos, jo turienes zemnieki uz laukiem lej vircu. Turpat blakus ir uzcelti krodziņi vai viesu nami, jo mēslu smaka vietējiem iedzīvotājiem šķiet normāla parādība.
Tas gan ir vājš mierinājums jau minētājiem Launkalnes pagasta cilvēkiem, jo pie viņu mājām smirdēja patiešām drausmīgi. Taču šie cilvēki ir satraukušies par vēl ko citu, – vai tikai šķidrie mēsli netiek Vijas upē, kura sākas netālu laukā.
Te jau ir cits jautājums, – par varbūtēju vides piesārņošanu un par uzņēmējas attieksmi pret dabu, kura ir visas sabiedrības īpašums. Šis uzņēmums “Sprīdītis” jau agrāk ir sodīts par kūtsmēslu apsaimniekošanu neatbilstoši noteikumiem.
“Ziemeļlatvija” 2006. gadā rakstīja, ka Latvijas gliemju pētnieku biedrība par togad lielāko citas upes Rauzas piesārņotāju uzskatīja jau minēto cūku nobarošanas kompleksu Launkalnes pagasta “Eķītēs”.
Pamatā ir attieksme. Ja cilvēki mīl dabu un novērtē tās skaistumu, viņi tai pāri nedarīs.
