Latvijai kara noziegumos apsūdzētajam Vasilijam Kononovam pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmuma vajadzēs maksāt 30 000 eiro kompensāciju par to, ka mūsu valsts Kononovu uzdrošinājās notiesāt par sevišķi nežēlīgu slepkavību vadīšanu Otrā…
Kā liecina likumsargu savāktie fakti, V. Kononovs 1944. gadā vadīja sarkano partizānu uzbrukumu Mazo Batu ciemam un nežēlīgi nogalināja vairākus civiliedzīvotājus. Krupņiku ģimeni, kurā bija vīrs, viņa māte un sieva pēdējā grūtniecības mēnesī, iebrucēji dzīvus sadedzināja pašu mājā.
Grūtniece centās aizbēgt, bet viņu saķēra un pa logu iesvieda degošajā ēkā. Slepkavas esot izrēķinājušies ar šucmaņu atbalstītājiem. Kā izrādās, par šādām pastrādātām neģēlībām mūsdienās var saņemt lielu naudu, kas, protams, tiks izvilkta no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas, no kuriem liela daļa visu mūžu ir godīgi strādājusi, bet tik lielu naudu pat sapņos nav redzējusi.
Tāda, lūk, ir tiesiskā taisnība, ja likumus ievēro pēc burta nevis būtības. Eiropas tiesneši secinājuši, ka pēc toreizējiem starptautiskajiem aktiem Kononovam sods nav piemērojams un tādēļ viņš kā karavīrs nevarēja paredzēt, ka veic darbības, kuras vēlāk uzskatīs par kara noziegumu.
Kas notiktu, ja neviens bez likuma norādes neapzinātos, vai dara labu vai ļaunu. Ja papīros nav ierakstīts, ka noziegums ir cilvēkus sadedzināt, tad tas ir attaisnojams. Tā būtu vājprātīgo sabiedrība bez morāles, kas ātri pašiznīcinātos.
To, ka Kononovam tiešām nav ne morāles, ne sirdsapziņas, ne nožēlas, apliecina viņa iesniegums, kurā kompensācijai pieprasīti pieci miljoni eiro.
