Nupat “Ziemeļlatvijas” redakcijā viesojās kāda Valkā dzīvojoša ģimene un vēlējās izstāstīt savu bēdu par piedzīvoto Smiltenē.
Nupat “Ziemeļlatvijas” redakcijā viesojās kāda Valkā dzīvojoša ģimene un vēlējās izstāstīt savu bēdu par…
Viņi nevēlējās, lai uzvārds būtu publiskots laikrakstā, tāpēc neminēšu arī tā ceļu policista vārdu, ar kuru iznāca nesaprašanās.
Braucot Smiltenē uz centra pusi pa Atmodas ielu, kur notika neliels remonts, un tur ir uzlikta zīme “vieglajiem auto iebraukt aizliegts”. Valcēnietis to nepamanīja, sekoja citiem braucamajiem un bija pārsteigts, ka policists viņu apstādināja un informēja par noteikumu pārkāpumu.
Apstādinātais kopā ar ģimeni steidzās pie ļoti slimās radinieces un sacīja, ka savu vainu atzīst un ir gatavs samaksāt sodu nekavējoties. Pēc tam vien pajautāja, kāpēc nav apstādinātas pirms viņa braucošās vieglās automašīnas. Policists atbildēja, ka tās drīz nogriezīsies uz citu ielu.
Tā nu sākās protokola rakstīšana. Lai uzrakstītu dažus teikumus, bija nepieciešamas 40 minūtes, turklāt dokumentā jūlija vietā bija uzrādīts, ka notikums fiksēts jūnijā. Noteikumu pārkāpējs izskaitīja, ka šajā laikā zem aizlieguma zīmes pabrauca vēl septiņi auto.
Neviens no tiem netika apturēts. Protams, formāli policistam ir taisnība un, no likuma burta raugoties, viss ir kārtībā.
Jautājums par to, vai visiem ir viens likums. Diemžēl no cilvēciskā viedokļa varēja būt citādi. Starpgadījums jārisina savstarpējas sapratnes un tolerances gaisotnē.
Izstāstījis savu bēdu Valkas ceļu policijā, kur jāizskata konkrētais protokols, policijas darbinieks likumpārkāpējam atvainojās kolēģa vietā. Incidenta ētiskā puse ir izsmelta. Lūk tā, vienkārši un cilvēcīgi.
