Svinot Latvijas brīvību, netraucē Ukrainas karogi

4. maijā atzīmēsim Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu. 1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgi datumi Latvijas valsts vēsturē. Šogad apritēs 32 gadi, kopš 1990. gada 4. maijā Augstākā Padome ar 138 deputātu balsīm pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Šī no tiesas ir svētku diena, īpaši tagad, kad Ukrainā mežonīgi un necilvēcīgi plosās Krievijas agresori. Daudzi tikai tagad tā pa īstam novērtē, ka dzīvojam brīvā un demokrātiskā valstī. Tas ir arī pateicoties ukraiņu tautai, jo viņi pašlaik cīnās par visas Eiropas brīvību un neatkarību.

Šajā svētku dienā lepošos, ka blakus Latvijas valsts neatkarības karogam plīvos arī Ukrainas valsts karogs. Man tiešām šie citas valsts karogi netraucē, jo apzinos, tas ir pats mazākais, kā mēs varam demonstrēt atbalstu Ukraiņu varonīgajai tautai.

Es no sirds priecājos, ka šogad daudzi Latvijas dārzkopji ir sadevušies rokās un savos piemājas dārzos un vasarnīcu teritorijās sēs Ukrainas simbolu – saulespuķes. To darīšu arī es.

Runājoties ar Valkā dzīvojošajiem ukraiņiem, katra viņu teiktā teikuma galā ir milzīgi daudz pateicības vārdu latviešiem, tostarp arī Valkas novada iedzīvotājiem. Tautā saka – labus darbus dara klusi, par to daudz nerunājot. Taču gandrīz katru dienu uzzinu par šiem labajiem darbiem ukraiņu iedzīvotāju labā – kāds vietējais zemnieks uz Lieldienām atved kasti ar olām, kāda zobārste ukraiņu bērniem bez maksas veic dārgas manipulācijas. Cits vienkārši aiziet ciemos ar pavasara puķu pušķi un gardumiem. Šo labo darbu sarakstu varētu turpināt vēl un vēl. Tas apliecina, ka ne tikai vārdos, bet arī darbos esam kopā ar ukraiņiem. Personīgi man tas ir svarīgi, ka arī Latvijā tik nozīmīgajā datumā domāsim ne tikai par savu Latviju, bet arī par Ukrainu.