Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Uzsāk elektropārvades līniju Valmiera-Tartu un Valmiera-Tsirguliina trases ģeotehnisko izpēti

Foto: pixabay.com

Latvijas pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” septembrī uzsāks 330 kV elektropārvades līniju Valmiera-Tartu un Valmiera-Tsirgulina pārbūves lauka darbus, veicot grunts ģeotehnisko izpēti līnijas jauno balstu atrašanās vietās. Tādējādi tuvāko nedēļu laikā Valmieras novada Kauguru, Brenguļu, Trikātas un Plāņu pagastos, kā arī Valkas novada Valkas pagastā esošās līnijas aizsargjoslā ar speciālo tehniku tiks veikti nelieli urbumi, par veicamajiem darbiem ir informēti zemes īpašnieki. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ģeotehnisko izpēti jauno balstu atrašanās vietās ir nepieciešams veikt, lai izstrādātu korektu un drošu projekta risinājumu līnijas balstu pamatu izbūvei. 

Uzsāktais projekts paredz pārbūvēt divas pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados uzbūvētās līnijas. Pārbūves ietvaros nav paredzēts mainīt elektrolīnijas trasi un sprieguma līmeni – tā tiks izbūvēta kā gaisvadu 330 kV līnija esošās 330kV gaisvadu līnijas trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus. Tā kā līniju atrašanās vieta netiks būtiski mainīta, tikai atsevišķiem zemju īpašniekiem mainīsies apgrūtinājuma apjoms, tomēr balstu atrašanās vietas var tikt mainītas atbilstoši būvprpojekta risinājumiem. Apgrūtinājuma izmaiņu gadījumā zemes īpašniekiem tiks aprēķinātas un izmaksātas kompensācijas. 

Līnijas projektēšanas un pārbūves darbus AST uzdevumā veiks pilnsabiedrība “Empower un Leonhard Weiss”, kas uzvarēja AS “Augstsprieguma tīkls” rīkotajā iepirkumā. Pārbūves būvprojektu plānots izstrādāt līdz nākamā gada maijam, pēc tam kā pirmā tiks rekonstruēta līnija no Valmieras uz Tartu, savukārt pēc šo darbu pabeigšanas 2023. gadā tiks uzsākta līnijas no Valmieras uz Tsirguliinu pārbūve. Darbus plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Līniju no Valmieras uz Igauniju pārbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu nodrošināšanai. Pēc līniju pārbūves Latvijas – Igaunijas starpsavienojuma jauda kopā ar šogad ekspluatācijā nodoto jauno 330 kV elektropārvades līniju “Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums” no Rīgas TEC-2 līdz Kilingi-Nomme Igaunijā būs pietiekama energoapgādes drošuma garantēšanai un elektroenerģijas starpvalstu tirdzniecībai. 

Abu līniju pārbūves projekts ir iekļauts Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas projekta otrajā posmā un tam ir piešķirts 75% līdzfinansējums no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem. 

Īstenojot Latvijas energoapgādes drošuma un neatkarības politiku, Ministru kabinets projektam “330 kV elektropārvades līnijas Valmiera-Tartu un Valmiera-Tsirgulina pārbūve Latvijas teritorijā” ir noteicis nacionālo interešu objekta statusu. Uzsākot darbu pie līniju pārbūves, 2018. gada sākumā abām elektropārvades līnijām tika veikts sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums un 2018. gada 5. martā Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvalde pieņēma lēmumu par ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūras nepiemērošanu abām līnijām, izsniedzot tehniskos noteikumus, kas jāievēro abu elektropārvades līniju rekonstrukcijas laikā. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Abu līniju pārbūves sabiedriskās apspriešanas tika veiktas novados, kuru teritorijas tās šķērso. Sabiedriskā apspriešana Strenču novadā notika pērnā gada 11. martā klātienē, informējot klātesošos par projektu aktivitātēm un atbildot uz zemes īpašnieku un citu interesentu uzdotajiem jautājumiem, savukārt sabiedriskās apspriešanas toreizējā Beverīnas novadā, kā arī Valkas novadā Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ tika organizētas attālināti – zemes īpašniekiem abos novados individuāli tika nosūtīta informācija par projektu un piedāvāta iespēja iesūtīt interesējošos jautājumus līdz pagājušā gada 24. jūlijam. Uz visiem rakstiski un mutiski iesniegtajiem jautājumiem un komentāriem tika sniegtas atbildes. 

Līniju pārbūves pasākumi ir vērsti uz to, lai nodrošinātu pietiekamu infrastruktūru Baltijas valstu enerģētiskajai neatkarībai no Krievijas apvienotās elektroenerģijas sistēmas un tie kalpo par priekšnoteikumu veiksmīgai Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīkliem, kas paredzēta 2025. gadā.

Informāciju sagatavoja: Aija Ikstena, AS “Augstsprieguma tīkls” komunikācijas vadītāja

20210927-1425-karte-valmieras-linijas.pn

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.