Nesen kāda variniete “Ziemeļlatvijai” lūdza nodot ierosinājumu domei, kas uzlabotu satiksmes drošību Smiltenē. Sieviete ierosināja atjaunot gājēju pāreju horizontālo apzīmējumu krāsojumu. Par to izvērtās plaša diskusija portālā, kur katrs…
“Zebras” ir vajadzīgas, bet esmu pārliecināta, ka tas neko būtisku neizmainīs un drošību uz ceļa neuzlabos. Tie, kas skries pāri gājēju pārejai, nepaskatoties ne pa labi, ne kreisi, – skries. Un šoferīši, kas izliksies neredzam attiecīgos apzīmējumus, turpinās ierasto ceļu, nedomājot, vai pie gājēju pārejas stāv tantiņa vai māmiņa ar bērnu ratiņiem.
Neesmu lietas kursā, kā tas notiek citās mazpilsētās, bet Smiltenē netrūkst gan bezkaunīgu šoferīšu, gan pārgalvīgu kājāmgājēju. Arī man nācies vairākkārt šķērsot gājēju pāreju trīcošām kājām, kaut neesmu tā, kas pēkšņi izlec mašīnām priekšā un pēc tam demonstratīvi lēni pāriet ielas otrā pusē.
Tas gan biežāk ir Rīgas ielā, kur nereti autobraucēji brauc, pārsniedzot atļautos 50 kilometrus stundā. Protams, arī pilsētas centrā, šķērsojot ielu pa gājēju pāreju, mēdz notikt visādi brīnumi. Kamēr viens apstājās pie pārejas, lai cilvēki šķērsotu ielu, tikmēr kāds cits nepacietīgāks autovadītājs apbrauc pirmo, gandrīz notriecot gājējus.
Ne jau “zebras” vai kāda jauna attiecīgā ceļazīme izmainīs notiekošo, bet gan mūsu attieksme. Bezjēdzīga ir arī šoferīšu un kājāmgājēju strīdēšanās, kurš nu ir tizlāks, varenāks un kuram dzīvot apnicis. Ja kļūsim iecietīgāki un pievērsīsim lielāku uzmanību savai drošībai, neskaitot sekundes, situācija uzlabosies. Ne velti saka – lēnāk brauksi, tālāk tiksi.
