Šonedēļ iznāca pabūt nelielajā kaimiņpilsētiņā Rūjienā. Pēc tās apskates un iepazīšanās ar galveno šīs vietas “pērli” – vietējo saldējuma ražotni – biju patīkami pārsteigta. Valkā ir maz tūrismu apskates objektu, un tie paši ir diezgan…
Vispār Latvijas mazās pilsētiņas apbur ar sakoptību, rimto mieru un dabas skaistumu. Diemžēl rūjieniešiem nāksies panervozēt, jo gaisā virmo nelabas nojausmas, ka, iespējams, pavisam drīz Latvijā viena no populārākajām saldējuma ražotnēm – Rūjienas saldējums – būs slēgta.
Pilsētas iedzīvotāji atzīst, ka to apmeklē ne vien vietējie, bet arī ārzemju tūristi. Tas nozīmē, ka Rūjienā tūristi atstāj naudu, kas būtiski uzlabo pilsētiņas ekonomisko situāciju. Ja ražotni slēgs, tad pilsētas amatvīriem būs jādomā, ar ko piesaistīt tūristus.
Saistībā ar to aizdomājos arī par Valku, kurai daļa burvības līdz ar robežu nojaukšanu, arī ir zudusi. Valkā ir maz tūrisma apskates objektu, un daļa no tiem ir diezgan bēdīgā stāvoklī. Nesen uzklausīju kādu valcēnieti, kura ar saviem viesiem no Alūksnes Cimzes kapos bija nolēmuši apskatīt komponista Jāņa Cimzes pieminekli.
Sieviete atzīstas, ka viņu pārņēmis kauns, ieraugot nesakopto pieminekli un kapa vietu. Valkas vārds ir nedalāms ar J. Cimzi, tāpēc uzskatāmāko viņa piemiņas vietu – kapu – nu gan vajadzētu turēt ideālā kārtībā.
Kritiku pelna arī apkārtne ap Koklētāja pieminekli. Neesmu nekāda daiļdārzniece, bet kādu košumkrūmu iestādīt vai ierīkot puķu dobi tur gan varēja.
