Kādus ieguvumus vai zaudējumus saskatāt no novada veidošanas?
Ainārs Mežulis: Pilsēta uz lauku rēķina neiedzīvosies
Zigeta Vīķele: Nevienu no malas neievēlēs
Kārlis Albergs: Nekas būtiski nemainīsies
Ainārs Mežulis,
Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājsIr maldīgs bieži dzirdētais viedoklis par to, ka pilsēta novadā iedzīvosies uz lauku rēķina. Gandrīz visi pagasti saņem naudu no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, bet Smiltenes pilsēta ir donore.
Mēs maksājam valstij, bet valsts pēc tam atdod atpakaļ naudu tiem pagastiem, kuriem nepietiek sava finansējuma pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Ja katrs iztiktu tikai ar savu naudu, mēs jau izdzīvotu, taču kas notiktu ar šiem pagastiem?
Vienīgais, kas pilsētai ir svarīgi novada kontekstā, – Smiltenē vairs nav brīvu zemju, kur būvēties un attīstīties. Jau tagad daudzi privātie ceļ mājas ārpus pilsētas, pagasta teritorijā.
Piekrītu tam, ka mazā pagastā ir maza administratīvā kapacitāte, jo tas nekad nevarēs pretendēt uz lielu Eiropas projektu naudu. Ja vairs nepastāvētu valsts investīcijas pašvaldībām, bet projektiem piešķirtu tikai Eiropas fondu naudu, kurai jāpieliek savs līdzfinansējums, tad cik daudz varētu paveikt lauku pagasts ar savu budžetu?Risku no novadu veidošanas neredzu.
Labi, ka Smiltenes novads veidojas liels un spēcīgs. Katrā lauku pašvaldībā ir sakārtota lielākā daļa infrastruktūras, tāpat arī skolas, pagastmājas, bibliotēkas. Šobrīd cenšamies maksimāli savest kārtībā pilsētu. Tad, kad sāksim dzīvot novadā, mums vairāk naudas būs jādod perifērijai, jāsakārto tur kritiskās lietas,un nepaliks tik daudz naudas, kuru ieguldīt centrā.
Zigeta Vīķele,
Blomes pagasta padomes priekšsēdētājaLiels novads var savā teritorijā sekmēt procesus, kuri kādā vietā neveicas. Ja Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd uzskata, ka skolas ar 70 bērniem ir jāslēdz, tad lielā novadā var domāt, kā atbalstīt šo skolu, ja deputāti uzskata, ka izglītības iestāde tur ir ļoti nepieciešama.
Tas tāpēc, ka skolu likvidētāja ir tikai to dibinātāja, proti, pašvaldība. Vēl ieguvums ir tas, ka lielus projektus ir vieglāk realizēt, ja ir lielāks atbalsts.
Tas, vai būs arī zaudējumi, atkarīgs no tā, kā strādās novada dome. Ja deputāti kopīgi nolems, ka jāattīsta visas apdzīvotās vietas, tad neko sliktu nesaredzu. Taču, ja viņi sāks lemt, ka vairāk atbalstāms ir centrs, jo tas vieglāk izdarāms, tad būs skumji.
Es tomēr domāju, ka blomēnieši novadā neko nezaudēs. Ceru, ka jaunievēlētie deputāti nesāks domāt, ka piemēram, mūsu pagastā nevajag deju kolektīvu vai citu pašdarbību. Ceru, ka atbalstīs arī nevalstiskās organizācijas.
Nevienu no malas, piemēram, rīdziniekus, mūsu novada domē jau neievēlēs. Tie paši vietējie cilvēki vien te strādās. Tikai pārstāvniecībai vismaz sākumā jāizvēlas modelis, lai novada domē būtu deputāts no katra pagasta.
Kas notiks ar tagadējo pašvaldību lēmējvaru? Pieņemu, ka tagadējie pašvaldību vadītāji, kuri šajā amatā nostrādājuši ilgu laiku, ir zaudējuši savas sākotnējās profesijas iemaņas un īsti nezina, ko darīt tālāk. Manuprāt, ir arī uztraukums, vai novadā būs, ko darīt visiem tagadējiem pašvaldību speciālistiem.
Kārlis Albergs,
Valkas rajona padomes izpilddirektorsNovads ir pilnīgi jauns teritoriāls veidojums gan no pārvaldes, gan ekonomiskā viedokļa. Pazudīs pagasta nosaukums, jo pēc likuma par administratīvi teritoriālo iedalījumu, tiklīdz nav vietējās varas, apdzīvotā vieta pēc būtības ir ciemats.
Pēc pašreizējiem likumprojektiem attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu, es nesaskatu no novadu veidošanas lielu ieguvumu ne uzņēmējdarbībā, ne arī pašvaldības pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem.
Nekas būtiski nemainīsies, un, lai Dievs dod, ka viss paliktu līdzšinējā līmenī. Es te domāju, piemēram, ceļus, izglītību, komunālo saimniecību, veselības aprūpi, sociālo jomu, būvniecības lietas. Ja būvvaldes veidošana jāsāk no jauna, būs problēmas ar speciālistiem, jo katrs nevar ieņemt būvvaldes vadītāja vai speciālista vietu. Ir jābūt attiecīgai izglītībai un sertifikātam.
Sniedzot komunālos pakalpojumus iedzīvotājiem, jāvaicā, vai liela novada centrā redzēs katru lauku māju, uz kuru no ceļa jānotīra sniegs, lai vajadzības gadījumā aizbrauktu neatliekamās palīdzības automašīna?
Es negribu teikt, ka lielam novadam būs lielāka piekļuve pie Eiropas struktūrfondiem, ko visu laiku proponē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Tā nav nekāda prioritāte. Šodien visi, kuri raksta projektus, var apvienoties un darīt to kopīgi.
Piemēru ir daudz. Taču nav daudz iespēju projektos piedalīties, jo ir tikai atsevišķas programmas. Mums ir vajadzīgas infrastruktūras programmas. Šobrīd daudz runā par māju siltināšanu, taču dzīvojamais fonds ir privātīpašums. Pašvaldība naudu tajā nevar ieguldīt un līdz ar to arī nevar rakstīt projektus.
