Arvien vairāk izskatās, ka premjera Ivara Godmaņa un Valsts prezidenta Valda Zatlera aicinājums paciesties līdz Jāņiem un tad inflācija sāks samazināties un dzīve kļūs labāka, izplēnēs gaisā bez piepildīšanās. Vara negrib taupīt, un…
Tauta, šķiet, arī vairs netic varasvīru vārdiem un rīkojas, dodoties un parakstu vākšanas vietām. Paraksti ar lielu uzviju ir savākti par grozījumiem Satversmē, kas ļautu vēlētājiem atlaist Saeimu, un arī pašreizējā parakstīšanās par trīsreiz lielākām pensijām rit diezgan raiti.
Parakstīšanos par lielākām pensijām gan uztveru ar dalītām jūtām. Taisnība ir tiem, kuri uzskata, ka ar balsošanu ekonomiskus jautājumus nevar atrisināt. Nauda budžetā ir tik, cik ir, un tās pieplūdums notiek pēc noteiktiem ekonomikas likumiem. No otras puses, taisnība arī tiem, kuri uzskata, ka līdz šim daudzās jomās izšķērdēts nevajadzīgi daudz līdzekļu.
Turklāt pret pašreizējo dzīves dārdzību pensijas tiešām ir niecīgas. Latvijas pensionārs nevar atļauties dārgus medicīniskos pakalpojumus, pirkt dārgas zāles vai pavadīt laiku ārzemju ceļojumos, kā to dara citu valstu pensionāri.
Ja valsts tēriņi būtu pārdomātāki, budžets kļūtu lielāks un tas dotu iespēju izmaksāt arī lielākas pensijas. Varbūt šādā situācijā nav tik svarīgi uzcelt pasaulē dārgāko tiltu vai salūtā izšaut pāris minūtēs gaisā simtiem tūkstošu latu.
Kāds lauku uzņēmējs man nesen teica, ka par svētku salūtiem atvēlēto naudu varētu uzcelt skolu vai kādu citu sabiedrībai vajadzīgu ēku. Tad arī valsts svinībām būtu lielāka nozīme. Vara negrib taupīt, un tauta iet parakstīties, kas, cita starpā, arī ir liela greznība.
