Sestdien neviļus kļuvu par liecinieci pastnieka sarunai ar vienu no “Ziemeļlatvijas” abonentiem un sapratu, cik vienkārši ir savas izspūrušās spalvas uzpucēt uz citu cilvēku darba rēķina. Latvijas Pasts šobrīd ir kā izspūrusi un savu…
Pastnieks sniedza klientei “Latvijas Avīzi” un paziņoja, ka “Ziemeļlatvijas” šodien nav. Uz manu izbrīnīto jautājumu, kā tas iespējams, viņš tik pat neviltotā izbrīnā atbildēja, ka neko nezinot.
Ņemot vērā, ka jau no rīta redakcijā laikraksta numuru biju izlasījusi, centos noskaidrot, kas noticis. Lieki teikt, ka Smiltenes pastā man neko sakarīgu paskaidrot nevarēja, bet lika pārzvanīt uz kādu citu numuru.
Šo tikšanos man vairākkārt nācās atcerēties nedēļas sākumā, kad redakcijā ik pa laikam iezvanījās tālrunis un lasītāji uzticēja mums savu sašutumu par kārtējo reizi nesaņemto rajona laikrakstu.
Par pirmdien uzzināto varēja lasīt kolēģes sagatavotajā materiālā. Kādi secinājumi? Latvijas Pasts šobrīd ir kā izspūrusi un savu laiku nodzīvojusi perētāja vista, kas cenšas bužināt savas spalvas, lai vēl kaut nedaudz patiktu gailim. Diemžēl pasta klientiem pagaidām nav citas iespējas tikt pie “cāļiem”, tāpēc jāpacieš šī māžošanās.
Vienkāršs ieteikums. Ņemot vērā, ka LP šāda nevērība pret klientiem ir regulāra parādība, būtu vērts nodrukāt speciālas veidlapas, kuras pastnieki nogādātu klientiem nepiegādāto laikrakstu vietā. Svarīgi, lai šajā dokumentā būtu norāde – “Mēs (LP) atkal nepiegādājām Jums avīzi vai vēstuli!”
