Klāt pavasaris! Mostas daba, cilvēki kļuvuši rosīgāki, un aprīlis daudziem saistās ar talkām. Viss būtu labi, ja vien ceļmalas, stāvlaukumi un vēl daudz jo daudz vietu nebūtu pārtapušas par cilvēku iemīļotām atkritumu izgāztuvēm, kas rada…
Sāp sirds, redzot, kā cilvēki bez jebkādām emocijām pa braucošas mašīnas logu izmet izlietotus iepakojumus, jo atceros, kā pamatskolā ar klases biedriem tīrījām ceļmalas, lai nopelnītu ekskursiju. Tas nebija no tiem vieglākajiem un patīkamākajiem darbiem, tāpēc esmu pret tiem, kas šādi piesārņo vidi.
Tomēr neizsakāms prieks ir par tiem, kas šķiro atkritumus, arī pati to cenšos darīt, kaut brīžiem trūkst motivācijas, jo šķirošanā piedalās arī bomži un dzīvnieki. Atmiņā palika kāds komentārs par to, ka šķirošanā iesaistās arī miskastes kaķi. Bet viņi no bomžiem atšķiras ar to, ka, ja reiz ko izvilkuši no konteinera, atpakaļ to nekad vairs neieliek.
Tomēr nevar nosodīt tikai tos, kas nešķiro atkritumus vai izgāž tos ceļmalās, stāvlaukumos, pat pilsētas centrā, jo, kamēr sabiedrībai kopumā nebūs apziņas, ka jātaupa resursi un jāsargā apkārtējā vide, nekas nemainīsies.
Ir vērts pamācīties no bērniem, kuri skolās aktīvi iesaistās makulatūras un PET pudeļu vākšanā. Ja laukos kāds pirmklasnieks, kurš uz skolu katru dienu kājām mēro vairākus kilometrus, kopā spēja atnest ap 100 kilogramu makulatūras, tad trūkst vārdu par pieaugušajiem, kuri turpina piesārņot vidi, kurā jādzīvo mums visiem.
