Vietējo pūles nenovērtē – divas bēgles pamet Bilsku

Šis raksts tapis pēc iedzīvotāju ierosinājuma, – “Ziemeļlatvijas” redakcija šonedēļ saņēma tālruņa zvanu no Smiltenes novada Bilskas pagasta. Tēma ir savā ziņā sensitīva – par to, kā šobrīd Latvijas iedzīvotāji atver savu māju durvis un dalās dzīves telpā ar bēgļiem no Ukrainas, un par to, kā šī sadzīvošana notiek.

Bilskas ciemata iedzīvotāju un vietējās pašvaldības pirmā pieredze bijusi rūgta, taču, kā teic Bilskas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Karlsone, nu jau nepatīkamais pārsteigums ir pāri. Viņa arī uzsver, ka nevar visus cilvēkus vērtēt pēc vienas mērauklas un pēc dažu patvēruma meklētāju uzvedības nevar izdarīt secinājumus par visu Ukrainas tautu.

Stāsts sākas ar to, ka marta pirmajā pusē Smiltenes novada pašvaldība gaidīja no Ukrainas ar autobusu organizēti ierodamies 35 Ukrainas iedzīvotājus – bērnus no daudzbērnu ģimenēm un viņu mammas

Trīs jaunās māmiņas un viņu bērnus (kopā pavisam deviņus cilvēkus) pieteicās uzņemt Bilskas pagasta pārvalde. Vieta izmitināšanai tika sagatavota pašvaldības ēkā, bijušā bērnudārza telpās.