Par traģisko notikumu Tēraudskolā nebūtu rakstījis, ja vien pārāk plašā interese sabiedrībā. Latvijā nav neviena TV kanāla, nevienas avīzes, kas notikušajā nemeklētu sensāciju.
Tagad katram tiesības spriest un meklēt vaininiekus. Visbargāk tiek vērtēta Valkas pašvaldība, kas nekādi nevairās no savas atbildības daļas. Tā tam jābūt, ka juridiskā atbildība jāuzņemas attiecīgajiem dienestiem un amatpersonām. Arī tad, ja faktiskā vaina meklējama pavisam citos līmeņos.Tomēr nedrīkstam aizmirst, ka juridiskie likumi regulē tikai kādus piecus procentus no cilvēcisko attiecību kopuma. Ārpus likumu pantiem paliek morāle, tradīcijas, sabiedrībā vērojamais precedenta efekts un daudz kas cits. Katru dienu saskaramies ar zagšanu, demolēšanu vai nevērības gadījumiem. Amatpersonām varam prasīt atbildību, bet vainīgie meklējami citur. Vainīgi ir tie metāllūžņu zagļi, kuri regulāri izlauž restes. Vainīgi ir tie demolētāji, kuri no logu ailēm atrāva dēļus. Un arī tie ir līdzvainīgi, kuri jau pēc Tēraudskolas telpu atbrīvošanās zaga un lauza visu, kas vien cilvēka spēkos.Metāla zagļi parasti ir dzērāji vai profesionāli bezdarbnieki, kuri zog gan kanalizācijas aku vākus, gan elektrības vadus, itin visu, kas gatavots no metāla. Šiem ļaudīm nospļauties, ka vaļējā akā kāds iekritīs. Cita kategorija ir demolētāji, tie parasti ir pusaudži, kas nedēļu nogalēs salasās baros. Kad piektdienu vakaros no arodskolām atgriežas jaunieši, tad pietiek trim četriem sagadīties vienā autobusā, lai sāktos sēdekļu graizīšana vai laušana. Pilsētā pa naktīm tiek gan automašīnas apstrādātas, gan ēkas demolētas. Arī pāris ugunsgrēku pieredzēts.Ar to gribu sacīt, ka traģiskajā notikumā vainojama mūsu slimā sabiedrība. Bez zagļiem un huligāniem taču ir arī pārējā sabiedrība, kas vaininiekus pazīst vaigā un piecieš.
