Ilze Fedotova
Vairākās vietās Latvijā jau pamodušies krupji. Par to liecina Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) mājaslapā publicētā karte. Tur pēc DAP aicinājuma iedzīvotāji ziņo (un tiek aicināti to darīt arī turpmāk) par zināmajiem autoceļu posmiem, ko gadu no gada pavasarī šķērso migrējošie krupji.
Cilvēku ietekmes rezultātā visā pasaulē strauji samazinās krupju skaits. Arī Latvijā abinieki ir nokļuvuši dabas ekspertu uzmanības lokā. Parastā krupja izdzīvošanas sekmes gadu no gada samazina ne vien piemērotu dzīvotņu izzušana, bet arī cilvēka tieši radītie šķēršļi to izdzīvošanai – autoceļi. Zināms, ka Latvijā, pieaugot satiksmes intensitātei, ik pavasari migrācijas laikā aiziet bojā neskaitāmi daudz krupju. Lai saglabātu krupju populāciju un palīdzētu tiem veiksmīgi šķērsot autoceļus, pirmo gadu notiek kampaņa “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!”.
“Dzīvās radības dabā mostas. Tūlīt pat Latvijā sāksies intensīva krupju migrācija. Lielākajā daļā Latvijas tas parasti notiek aprīlī. Vispirms būs vardes un tad tikai parādīsies krupji. Kad brūnās vardes iznārstos, tad sāksies krupju laiks. Krupji modīsies no savām ziemošanas vietām mežos, parkos, lauku sētās un dosies turpināt savu dzimtu uz tuvējo ūdenstilpi. Taču daudzviet krupju vēsturiskos migrācijas ceļus tagad šķērso cilvēku būvēti autoceļi, rezultātā liela daļa krupju aiziet bojā zem auto riteņiem, nārsta vietu nesasniedzot. Es ieteiktu autovadītājiem tomēr vairāk piedomāt šajos ceļa posmos, kur pārvietojas abinieki, iespēju robežās varbūt samazināt braukšanas ātrumu,” norāda DAP vecākais eksperts Vilnis Skuja.
Šādas kampaņas mērķis ir palīdzēt krupjiem šajā grūtajā ceļā. Proti, tieši iedzīvotāju ziņojumi palīdzēs DAP ievērojami paplašināt krupju migrācijas vietu karti un sociālajā kampaņā piesaistīt šīm vietām brīvprātīgos krupju glābējus, kuri aktīvajā migrācijas laikā patrulēs pie autoceļiem un palīdzēs abiniekiem tikt pāri.
Kā “Ziemeļlatvjai” atklāj DAP, gar dažiem krupju migrācijas ceļu posmiem paredzēts uzstādīt arī nelielus žogus, kas vēl drošāk un efektīvāk palīdzēs krupjiem veiksmīgi nonākt nārsta vietā. “Daudzviet ir intensīva satiksme uz ceļiem. Jo tā ir lielāka, jo lielākas iespējas ir krupja dzīvībai apdzist uz autoceļa. Tā ir mūsu – šīs civilizētās, autoceļiem aprīkotās pasaules iedzīvotāju – atbildība sekmēt abinieku tālāku pastāvēšanu. Krupji ir nozīmīgi dzīvības (barības) ķēdes dalībnieki. Tiem izzūdot, tiek izjaukts dabiskais līdzsvars un rezultātā var ciest pats šī balansa jaucējs – cilvēks. Arī pasaules novērojumi liecina, ka tur, kur notiek intensīvā lauksaimniecība, abinieku skaits sarūk. Tiesa, šādas svārstības ir atkarīgas no tā, cik labvēlīgi ir bijuši laikapstākļi abiniekiem, cik mitrs ir bijis, kādi ir bijuši nārstošanas apstākļi un tamlīdzīgi,” stāsta V. Skuja.
Tiek lēsts, ka, lai mazinātu krupju sabraukšanas risku, daudzviet Eiropā ierasta prakse ir veidot migrācijas tuneļus abiniekiem zem autoceļiem, ierobežot satiksmi un braukšanas ātrumu šādās vietās, kā arī veidot brīvprātīgo grupas, kas fiziski palīdz krupjiem tikt pāri ceļam un izdzīvot. Piedaloties brīvprātīgajiem, ik gadu tiek izglābti tūkstošiem abinieku dzīvība visā pasaulē.
Reklāma