Joprojām var piekrist teicienam, ka latvietim gardākais ēdiens ir otrs latvietis. Diemžēl tas šoreiz attiecināms uz jaunatni, kuru nežēlībai vairs nav robežu. Vai vienaudžu pazemošana skolāskļuvusi par dzīves normu? Joprojām var piekrist…
Šonedēļ interneta medijos un drukātajā presē viens no galvenajiem ziņu tematiem bija 12 gadīgā meitene, kura klasesbiedru terorizēta pametusi skolu Rīgā un atsākusi mācības savā iepriekšējā dzīvesvietā Latgalē.
Situācija ir ļoti nepatīkama, bet nekas nemainīsies, kamēr valstī būs morālais pagrimums un ētikas normu noniecināšana. Protams, ka nekad nevarēs izpatikt visiem. Arī manos skolas gados bija vērojamas visdažādākās situācijas. Kāds uz skolu atnāca nevīžīgs, cits bija emocionāli vieglāk ietekmējams, bet vēl cits iedomājās, ka klasē ir pats krutākais un stilīgākais. Tas jauniešiem šķiet ir būtiski, un tāpēc viņi var atļauties izteikt cieņu aizskarošas piezīmes pārējiem. Tomēr tik zemiska rīcība, kā šajā gadījumā, nebija. Iespējams, tolaik nebija pieejams tik liels informācijas apjoms par itin visu, ko sirds kāro, un arī interneta portālos netika sērfots visu nakti.
Piekrītu tam, ka skolai nav jāatbild par to, ko skolēns dara mājās vai uz ielas. Tomēr tam, kas notiek mācību iestādē, ir jāseko, un konflikti jāatrisina. Nedrīkst pievērt acis un pēc tam novelt vainu uz citiem. Piemēram, ka valdības pārstāvji demonstrē līdzīgu savstarpējo attiecību modeli. Tā notikušo skaidrojuši iepriekšminētās pusaudzes skolā.
Manuprāt, šādi incidenti un klasesbiedru terorizēšana notiek aizvien biežāk, un pats ļaunākais, ka daudzi no šiem skolēniem to uzskata par normu. Aprunājoties ar desmit gadus vecu meiteni, secināju, ka vienaudžu apcelšana, pat fiziska iespaidošana un bērnu vecumam neatbilstošas sarunas (piemēram, par seksu), viņasprāt, ir pilnīgi normāli.
Kurš par to atbildīgs? Ģimene, skolotāji vai vide, kurā bērns aug? Vai tomēr valsts nostāja pret morālajām vērtībām kopumā?
Tomēr esmu pārliecināta, ka viss sākas ģimenes attieksmē un izpratnē par to, kā izaudzināt laimīgu bērnu.
