Uz
reģionālā autoceļa Valka–Rūjiena (P22) posmā no Pakalnes līdz Meirāniem
(12,34.–21,50. km), kur pērn seguma atjaunošana notika, pielietojot virsmas
apstrādes metodi, būvnieki sāk labot defektus, kas bija radušies virsmas
apstrādes kārtā.
Remontdarbu posmā ieviests ātruma
ierobežojums 50km/h un satiksme organizēta ar
regulētājiem un ceļazīmēm. Aicinām autovadītājus nepārsniegt atļauto
braukšanas ātrumu, jo posmā var lidot
šķembas. Posmā šķērsošana var aizņemt desmit minūtes.
Virsmas apstrādes remontdarbus
garantijas ietvaros veic SIA Limbažu ceļi un tos plānots pabeigt līdz nedēļas
beigām. Tomēr jāņem vērā, ka garantijas darbi var notikt tikai piemērotos laika
apstākļos, proti, sausā un siltā laikā, līdz ar to darbu pabeigšanas datums var
mainīties.
Kā zināms, daudzos reģionālo autoceļu
posmos, kur pērn ir veikta seguma atjaunošana, tai skaitā pielietojot virsmas
apstrādes tehnoloģiju, konstatēti defekti, kas garantijas ietvaros tiks laboti
šajā būvniecības sezonā. Defektu dēļ notiek šķembu atdalīšanās no seguma, ar
automašīnu riteņiem šie akmeņi tiek pacelti gaisā un automašīnām var tikt
nodarīti bojājumi. Lai samazinātu bojājumu riskus, visos posmos, kur ir
konstatēti defekti, ieviesti ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h.
Defektu labošanu būvnieki veiks šajā
būvdarbu sezonā. VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) no savas puses ir aicinājusi
šos darbus paveikt līdz 15. jūlijam. Defektu labošana notiks būvnieku
garantijas ietvaros.
Aicinām autovadītājus informēt par
posmiem, kuros tiek novērotas problēmas ar virsmas apstrādi un šķembām, kas
atdalās no seguma, zvanot uz VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) diennakts
bezmaksas tālruni 80005555. Uzņēmums atvainojas autobraucējiem par sagādātajām
neērtībām.
Defektu
iemesli
Defekti virsmas apstrādes posmos ir
radušies pārsvarā bitumena emulsijas nepietiekamas kvalitātes un laika apstākļu
dēļ. Atsevišķos pēc virsmu ieklāšanas pasūtītājam iesniegtajos paraugos no
būvniecības objektiem tika konstatēta nepietiekama saistvielas un
minerālmateriāla (šķembu) adhēzija (bitumena emulsijas un nesaistītā minerālā
materiāla saķere). Tas norāda uz iespējamu bitumena emulsijas kvalitātes
neatbilstību vai nesaderību ar akmens materiālu. Tomēr būvdarbu nodošanas laikā
objektos netika konstatētas patlaban novēroto defektu pazīmes.
Bitumena emulsija maina savas īpašības
un dažkārt viena un tā pati emulsija, pārbaudīta dažādos laikos, uzrāda
atšķirīgus rezultātus. Lēmums par darba uzsākšanu ir jāpieņem atbilstoši
būvdarbu veicēja veiktajām pārbaudēm objektā, kurām seko būvuzraudzība. Virsmas
apstrādes tehnoloģijas īpašību dēļ – bitumena emulsija tiek gatavota speciāli
katram objektam un nekavējoties piegādāta un ieklāta – pie pasūtītāja paraugs
nonāk un tiek pārbaudīts nākamajā dienā. Par rezultātu tiek informēts būvnieks
un to izmanto turpmākā darba kvalitātes vadībai.
Tāpat daļa būvdarbu ar virsmas apstrādes
tehnoloģiju tika veiktas vēlāk par 15.augustu, kas ir gala termiņš virsmas
apstrādes izmantošanai remontdarbu veikšana un to rekomendē aktuālās Ceļu
specifikācijas.
Valsts ceļu tīklā bija jārealizē darbi,
kuriem finansējums tika piešķirts tikai pagājušā gada aprīļa beigās no
līdzekļiem no neparedzētajiem gadījumiem, līdz ar to darbi bija jāpabeidz līdz
2020. gada beigām. Ņemot vērā saspringto laika grafiku un labos laika
apstākļus, kas pieturējās arī rudens mēnešos, tika pieņemts lēmums atļaut
pielietot šo tehnoloģiju, kamēr vien laika apstākļi ir labvēlīgi. Tas bija
apzināts pasūtītāja lēmums un piegādātāja, proti, būvnieka risks. Atbilstoši
noslēgtajiem būvdarbu līgumiem par darbu veikšanas riskiem un gala kvalitāti
atbildību nes būvdarbu veicēji.
Diemžēl daudzos posmos virsmas apstrāde
pēc ieklāšanas dažādu iemeslu dēļ nesaformējās atbilstoši prasībām un pie
pirmajiem atkušņiem ir parādījušies defekti. Pavasarī, iestājoties labvēlīgiem
laika apstākļiem, būvnieks garantijas ietvaros veiks defektu labojumus. Līdz
defektu labošanai būvnieks nodrošinās šķembu slaucīšanu no ceļa. Defektu posmos
tiks ierobežots arī maksimālais braukšanas ātrums.
Izmaiņas
virsmas apstrādes kvalitātes uzraudzībā un kontrolē 2021. gada sezonā un
turpmāk
Arī šogad ceļu būvdarbu ietvaros ir
plānots reģionālo autoceļu posmos pielietot virsmas apstrādes tehnoloģiju.
Informācija par papildu finansējumu valsts autoceļu remontdarbiem šogad ir
pieejama nedaudz ātrāk, nekā pērn, lēmums pieņemts marta beigās. Lai
neatkārtotos pērnā gada pieredze, vairāk plānots izmantot asfaltbetona seguma
tehnoloģijas, kuras ir dārgākas, taču mazāk atkarīgas no laika apstākļiem.
Ja kādos objektos virsmas apstrāde tomēr
tiks veikta pēc 15. augusta, tad izmantojamiem materiāliem un tehnoloģijai tiks
izvirzītas papildus prasības. Tāpat turpmāk virsmas apstrādes objektos
būvuzraudzībai būs ikreiz jāpārliecinās, ka izpildītājs ir pārbaudījis objektā
piegādāto materiālu adhēziju (saderību). Ceļu specifikācijas tiks papildinātas
ar apstrādes prasībām pret nelabvēlīgu atmosfēras iedarbību, ja virsmas
apstrāde tiek būvēta sezonas beigās.
Tāpat Ceļu specifikācijas tiks
papildinātas ar apstrādes prasībām pret nelabvēlīgu atmosfēras iedarbību, ja virsmas
apstrāde tiek būvēta sezonas beigās.
Garantiju
saistības
Visos līgumos par ceļu būvdarbiem,
pielietojot virsmas apstrādes tehnoloģiju, ir paredzēts garantiju termiņš trīs
gadu garumā. Šo trīs gadu laikā būvniekiem par saviem līdzekļiem ir jālabo visi
radušies defekti. Arī šajā gadījumā, kad nekvalitatīvu izejvielu vai laika
apstākļu dēļ virsmas apstrādes tehnoloģija nav bijusi kvalitatīva, būvniekiem
būs jāpilda garantijas saistības. Pasūtītājam arī ir tiesības defektu labošanu
uzdot citam izpildītājam, ja vainīgais to pienācīgi neveic, un par defektu
labošanu maksāt no būvdarbu veicēja garantijas nodrošinājuma.
Par
virsmas apstrādes tehnoloģiju
Viena no tehnoloģijām, kas tiek
izmantota pie seguma atjaunošanas ir virsmas apstrāde. Asfaltbetona segumu
apstrādā ar bitumena emulsiju un 8-11 mm šķembām, lai kavētu plaisu veidošanos
asfaltbetona segumā. Virsmas apstrāde ir relatīvi lēts veids kā paildzināt
kalpošanas mūžu autoceļu asfaltbetona segumam situācijā, kad nav pieejams
finansējums segas pārbūvei. Šo metodi pielieto arī citās valstīs, piemēram,
Igaunijā, kur tā ir plaši izplatīta.
Virsmas apstrāde ir Eiropas standartam
atbilstošs būvizstrādājums, kas, salīdzinoši nelielo izmaksu dēļ, ļauj
ekonomiski efektīvi paildzināt asfaltbetona segumu kalpošanas laiku. Ņemot
vērā, ka būvizstrādājums virsmas apstrāde atšķirībā no citiem būvizstrādājumiem
netiek ražots speciālās ražotnēs, bet ražošanas process notiek tieši uz ceļa,
virsmas apstrādes ieklāšanas un formēšanās procesā ir vairāk grūti kontrolējami
riski. Būtiska ir ne vien izejvielu kvalitāte, ķīmiskā saderība un ieklāšanas
iekārtu tehniskais stāvoklis, bet arī tas vai konkrētais ceļa posms ir līkumā
vai krustojumā, saulē vai ēnā, kādi ir laika apstākļi ieklāšanas brīdī un kādi
tie būs gan pirmajās stundās, gan pirmajās nedēļās pēc ieklāšanas. Svarīgi, lai
pirmajās nedēļās pēc virsmas apstrādes ieklāšanas būtu pietiekam silti un sausi
laika apstākļi un īpaši svarīgi, lai autovadītāji ievērotu noteiktos ātruma
ierobežojumus. Šķembiņām ir jāsaformējas satiksmes ietekmē – jāatrod
stabilākais stāvoklis balstoties citai pret citu un stingri jāpielīp seguma
virsmai. Ja autovadītāji pārsniedz noteikto ātrumu, strauji bremzē vai
paātrinās, tad automašīnu riteņi šķembiņas nepieveltņo, bet atrauj no seguma, tā
paildzinot virsmas apstrādes formēšanos vai pat atsevišķas vietas sabojājot
pavisam.
Par
zaudējumu piedziņu, ja tie rodas uz valsts autoceļa
Ja transportlīdzeklim radušies bojājumi
ceļa apstākļu dēļ, un transportlīdzeklim ir KASKO apdrošināšana, lai pretendētu
uz zaudējumu atlīdzību, ir jāievēro polisē norādītie noteikumi, kas katram
apdrošinātājam var būt atšķirīgi. Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību,
jāvēršas pie apdrošinātāja, kas izsniedzis polisi. Ja transportlīdzeklim nav
KASKO apdrošināšana, tad, lai saņemtu atlīdzību par bojāto transportlīdzekli,
tā vadītājam ir tiesības vērsties pie attiecīgā ceļa īpašnieka (pārvaldītāja).
Šādā gadījumā, lai fiksētu visus ceļu
satiksmes negadījuma apstākļus un nodrošinātos ar pierādījumiem,
transportlīdzekļa vadītājam notikuma vietā nepieciešams izsaukt policiju, kas
fiksēs negadījuma apstākļus un sastādīs ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas
protokolu, kā arī vēlams pašam nofotografēt negadījuma vieta un
transportlīdzekļa bojājumus, un šo visu kopā ar autoservisa sastādītu tāmi un
dokumentiem, kas apliecina samaksātu transportlīdzekļa remontu, jāiesniedz
autoceļa īpašniekam (pārvaldītājam).
Ja būvdarbi ir pieņemti ekspluatācijā –
atbildīgs ir īpašnieks jeb ceļa pārvaldītājs, kas valsts autoceļu gadījumā ir
LVC. Ja LVC atzīst, ka prasība par zaudējumu atlīdzību ir pamatota, tā izmaksā
cietušajam atlīdzību un vienlaikus var lemt par attiecīgas summas piedziņu
regresa kārtībā no būvdarbu veicēja.
Ja LVC prasību par zaudējumu atlīdzību
neatzīst, transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības vērsties tiesā.
