Kas ir smiltenieša ēdienkarte? “1. ēdiens – pašu ievēlētā dome, 2. ēdiens – visi, kas nav smiltenieši, saldais ēdiens – paši smiltenieši.” Tas ir kāda lasītāja trāpīgs komentārs interneta portālā www.ziemellatvija.lv, komentējot emociju…
To izraisījis konkursa komisijas ieteikums vietējai pašvaldībai pilsētas jaunā bērnudārza vadītājas amatā apstiprināt rīdzinieci, nevis kādu no vietējiem kadriem.
“Ziemeļlatvijas” raksts par vērtētāju lēmumu vairākas dienas portālā noturējies lasītāko un komentētāko ziņu virsotnē. Vieni rakstītāji pārmet konkursa rīkotājai pilsētas domei vietējo kadru nenovērtēšanu, jau iepriekš sarunātu Rīgas kandidātes virzīšanu uz uzvarētājas lauriem un vajadzīgā cilvēka ielikšanu amatā. Citi aicina skaudības vai citu emociju dēļ nenoēst un neaprakt cilvēku, kurš vēl nav sācis strādāt un nav parādījis sevi darbā.
Interneta komentāri rosina pārdomāt tēmu par pilsonisko atbildību un drosmi. Smiltenes pilsētas domē šīs nedēļas sākumā vēl nebija vērsies neviens cilvēks ar iesniegumu, apšaubot konkursa godīgumu un aicinot pašvaldību izsludināt to atkārtoti. Taču internetā anonīmi komentētāji apgalvo, ka konkursa rezultāts bija zināms jau iepriekš. “Sen bija skaidrs, ka “Rīgas preilenei” bija vajadzīga vieta”, raksta cilvēks, kurš sevi dēvē par vietējo patriotu.
Ja esi pārliecināts par savu taisnību, tad kādēļ klusē, nepierādi un nerunā par to atklāti? Anonīmi slēpties virtuālajā pasaulē ir viegli. Jā, protams, par atklātību var iegūt ienaidniekus. Taču šādas “virtuves sarunas” ir tukšu salmu kulšana, jo procesus tās neietekmē.
