Dusmoties nav grēks, tas ir veselīgi

Neparedzamība, zaudētais drošības garants, vēlme pretoties, bet tajā pašā laikā nespēja to ietekmēt vai novērst, bezjēdzīgums un tukšums – ir tikai dažas sajūtas, ar ko pēdējā laikā saskaramies gan pandēmijas, gan kara notikumu kontekstā. Tas mūsos iedarbina dažādas emocijas – skumjas, riebumu, bailes un dusmas. Šajā rakstā īpaši pievērsīsimies dusmām, kā vienai no ļoti svarīgām pamatemocijām un nepieciešamībai tās apzinātā veidā izlādēt.

Nereti gan kultūras, gan reliģijas, gan morālo aspektu ietekmē mēs emocijas mēģinām bloķēt. Esam iekodējuši sevī domu, ka ir “labās” un “sliktās” emocijas, ka priecāties ir “labi”, bet dusmoties “slikti”, ka es būšu “labs” cilvēks, ja nelaidīšu sevī dusmas. Piemēram, latviešu tautasdziesma: 

Dusmu, meitas, neņemat,
Dusmas laba nedarij,
Dusmas lika novalkāt,
Višai vecu vainadziņ’.

Tomēr no psihoemocionālā aspekta dusmas var arī “labu darīt” un dusmām ir ļoti svarīga nozīme. Dusmas ir ne tikai enerģija, virzītājspēks (kā mēs zinām, pirms boksa sacensībām, treneri apzināti iekvēlina bokseros dusmas, tāpat dažkārt tieši veselīgu dusmu ietekmē mēs rodam vēlmi cīnīties, konkurēt, pārspēt, pierādīt un sasniegt virsotnes), bet arī signāls, ko mēs nevaram ignorēt. Tas ir dabisks process un gluži kā vasarā zibens tveicīgā dienā iesper zemē, arī mūsu ikdienā dusmām jāatrod sava vieta, lai tās nepārvērstos par agresiju, vai vienaldzības un padošanās sajūtu, un nenovestu pie nopietnākiem garastāvokļa traucējumiem.

Daži padomi kā mērķtiecīgā un kontrolētā veidā dusmas izlādēt:

Kognitīvā līmenī:

1. Paņemt papīra lapu un detalizēti aprakstīt – par ko tad īsti dusmojos? Ir ļoti svarīgi nosaukt vārdā īstos personāžus, cēloņus, objektus un izvairīties no dusmu vispārināšanas vai fatalizēšanas (kā “es dusmojos uz visu dzīvi”; “Es dusmojos uz visu pasauli”; “Es dusmojos uz likteni” u.tml.).
2. Verbalizēt dusmas socializējoties, neizvairīties runāt arī par “neērtajām tēmām”.
3. Izvērtēt, ko es varu un ko nevaru ietekmēt. Fokusēties uz rīcību tajā, ko varu ietekmēt (kara kontekstā – nevaru to apturēt, bet varu, piemēram, palīdzēt ziedojot, dodoties uz diskusijām, protesta pasākumiem, pielikt savu roku nepieciešamā aizsardzības aprīkojuma sagādei).

Fiziskā līmenī:

1. Sportiskas aktivitātes (skriešana, bokss, svara bumbu celšana u.c.)
2. Transformēt dusmas fiziskā darbā (uzrakt dārzu, notīrīt sniegu u.c.)
3. Ieslēgt mūziku un ļaut izpaust dusmas caur ķermeni, caur kustību.

Emocionālā līmenī:

1. Aiziet uz mežu, pļavu vai vietu, kur neviens netraucē un izbļaustīties, izlamāties, izdziedāties.
2. Dusmas ir enerģija un to iespējams izmantot radot radošas lietas – glezna par dusmām, dzejolis “Gribu kliegt, bet nevaru”, tamborēta vai noadīta “dusmu veste” u.tml.
3. Sengrieķu filozofs Aristotelis radīja jēdzienu “katarse” (“attīrīšanās”) – attiecinot to uz mākslas estētisko iedarbību uz cilvēku. Caur līdzpārdzīvojumu par citu radīto mākslu, mēs varam atbrīvot arī savas emocijas. Šeit var palīdzēt kāda atbilstošas noskaņas filma, izrāde, koncerts.

Dusmas ļauj mums būt patiesiem, autentiskiem un īstiem. Un to apzināšanās process dažkārt var būt ilgstošs, jo ikdienas situācijas var pieprasīt daudz sociālās maskas un aizsardzības, tāpēc atbalstu un palīdzību droši var meklēt arī pie speciālistiem (psihoterapeitiem, psihologiem, mākslas terapeitiem u.c.) ar kuriem kopā atbalstošā un drošā vidē atradīsiet īsto tempu un formu dusmu apzināšanā un izlādē.

Informāciju sagatavoja: Viesturs Roziņš, VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” sertificēts drāmas terapeits