2020.gadā Vidzemē
reģistrēti 276 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 184 kūlas ugunsgrēkiem mazāk nekā
gadu iepriekš, kad Vidzemē tika fiksēti 460 kūlas ugunsgrēki. Kūlas ugunsgrēku
samazinājumu Vidzemē un Latvijā kopumā, var skaidrot ar kūlas degšanai
nelabvēlīgiem laikapstākļiem – aizvadītajā gadā silts un sauss pavasaris
iestājās vēlu, bet Covid-19 izplatīšanās ierobežojumi ievērojami samazināja
cilvēku pārvietošanos.
Kūlas ugunsgrēku skaits būtiski samazinājies arī Gulbenes novadā, kurā
pēdējos divus gadus ir reģistrēts visvairāk kūlas ugunsgrēku – 44 notikumi 2020.gadā, bet 2019.gadā – 74
notikumi. Kopumā Vidzemē pērn izdegušas 129,93 hektārus lielas teritorijas.
Vislielākās platības
mūspusē izdegušas:
- Alūksnes novadā – 23
hektāri; - Gulbenes novadā –
11,3 hektāri; - Salacgrīvas novadā – 11,09 hektāri.
Salīdzinājumam – 2019.gadā Vidzemē izdega 235 hektārus
lielas teritorijas – visvairāk Gulbenes, Limbažu un Varakļānu novadā.
Pirmais kūlas ugunsgrēks šogad Latvijā un Vidzemē tika
reģistrēts 27.februārī Ainažos, bet
2020.gadā pirmais kūlas ugunsgrēks mūspusē tika reģistrēts 7.martā Limbažu
novadā, vēl gadu iepriekš 22.februārī Salacgrīvas novadā.
Starp republikas pilsētām Valmiera pēdējos piecus gadus
stabili turas saraksta apakšgalā – gan kūlas ugunsgrēku skaita ziņā (7
ugunsgrēki 2020.gadā), gan izdegušās platības ziņā (1,59 hektāri 2020.gadā).
Valmierā kūlas ugunsgrēku skaits samazinājies uz pusi, savukārt izdegušās
platības pērn bijušas pat trīs reizes mazākas nekā 2019.gadā.
Vidzemē 2020.gadā bija divi novadi – Cesvaines un
Jaunpiebalgas, kuros netika reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Lai arī kopumā Vidzemē reģistrēti gandrīz uz
pusi mazāk kūlas ugunsgrēki nekā 2019.gadā, tie tomēr dažos novados mūspusē ir
pieauguši. Salīdzinot ar 2019.gadu pieaugums fiksēts Alojas novadā, Alūksnes
novadā, Mazsalacas novadā un
Vecpiebalgas novadā. Savukārt kūlas ugunsgrēku skaits pērn ir sarucis 23
Vidzemes novados, visbūtiskāk Gulbenes, Kocēnu, Līgatnes un Limbažu novadā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona
brigādes komandieris Jānis Skrastiņš skaidro, ka kopējais kūlas ugunsgrēku
skaita samazinājums pagājušā pavasarī Latvijā un reģionā skaidrojams ar faktu,
ka pavasaris iestājās vēlu, laiks nebija pateicīgs kūlas ugunsgrēku straujai izplatībai. Tāpat zināmu lomu
nospēlēja ārkārtas situācijas izsludināšana valstī, kā arī noteiktie
ierobežojumi, kas mazināja iedzīvotāju pārvietošanos. Taču joprojām visbiežāk kūlas ugunsgrēki izcēlušies teritorijās, kuras netiek pienācīgi
apsaimniekotas – īpašnieki atrodas ārzemēs, kā arī iedzīvotāji atzīst, ka
viņiem nav līdzekļu, lai sakoptu savus īpašumus. Skrastiņš uzsver, ka
skaidrojošais darbs tiek veiks nepārtraukti un pieļauj, ka līdz ar paaudžu
maiņu kūlas ugunsgrēku skaits varētu mazināties. Tāpat viņš uzskata, ka kūlas
ugunsgrēku skaitu varētu vēl samazināt
tad, ja pašvaldības aktīvāk iesaistītos nesakopto teritoriju apzināšanā un to
īpašnieku informēšanā par veicamajiem pasākumiem, kā arī pašvaldības
saistošajos noteikumos nosakot pienākumu, atbildību un nosacījumus teritorijas
sakopšanai, kontrolējot šo nosacījumu izpildi. Vidzemes pieredze parāda, ka tas
strādā – tajos novados, kur pašvaldības aktīvi rīkojas, pēdējos gados ir
vērojams kūlas ugunsgrēku samazinājums.
2020.gadā Latvijā reģistrēti 1379 kūlas ugunsgrēki, kas ir
par 50,2% mazāk, salīdzinot ar 2019.gadu, kad kūlas ugunsgrēku skaits bija
2769. Kūlas ugunsgrēku rezultātā 2020.gadā izdega 934 hektāri Latvijas
teritorijas, kas ir par 71,2% mazāk nekā 2019.gadā, kad izdega 3253 hektāri
Latvijas teritorijas. 2020.gadā samazinājies ne tikai kūlas ugunsgrēku skaits,
bet arī to rezultātā radīto postījumu apmērs – iznīcinātas 15 ēkas un cietis
viens cilvēks, kas abos gadījumos ir zemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.
VUGD atgādina: kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma
rīcība! Kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību, veselību un īpašumu, kā arī
nodara būtisku kaitējumu dabai!
