Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras jaunajā ziņojumā ir redzams, ka galvenie psihosociālie riski darba vidē pašlaik ir saistīti ar jauniem darba līgumu veidiem, nedrošības sajūtu par darbu, darba intensifikāciju, augstām emocionālām prasībām, vardarbību darbā un izjauktu darba-privātās dzīves līdzsvaru.
Jukka Takala, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības (EU-OSHA) direktors saka: Darba dzīve Eiropā mainās aizvien pieaugošā ātrumā. Nedrošības sajūta par darbu, daudzējādi darbi vai augsta darba intensitāte – visi šie faktori var izraisīt ar darbu saistītu stresu un pakļaut briesmām darba ņēmēju veselību. Ir nepieciešams nepārtraukti uzraudzīt un uzlabot psihosociālās darba vides, lai radītu kvalitatīvus darbus un saglabātu darba ņēmējiem labu veselību.
Ar darbu saistīts stress ir viena no galvenajām darba drošības un veselības aizsardzības (DDVA) problēmām, ar kuru saskaras Eiropa, bet to cilvēku skaits, kuri cieš no stresa izraisītām veselības problēmām un kuru stāvokli ir izraisījis vai pasliktinājis darbs, visticamāk, pieaugs. Stress ir otra ar darbu saistīta veselības problēma, par kuru ziņots visbiežāk – tā ietekmē 22% ES darba ņēmēju (2005. gadā). Pētījumi liecina, ka 50% līdz 60% visu zaudēto darba dienu ir saistīti ar šo problēmu. 2002. gadā gana ekonomiskās izmaksas attiecībā uz ar darbu saistītu stresu ES15 tika lēstas uz 20.000 miljonu EUR.
Potenciālie psihosociālie riski ir izpētīti ekspertu prognozē un izklāstīti jaunā ziņojumā, kurš ir trešais ziņojumu sērijā par jauniem un poteiciāliem riskiem, ko izdevusi Eiropas Riska observatorija (ERO), kas ir neatņemama EU-OSHA daļa.
Nedrošs darbs ir drauds darba ņēmēju veselībai. Nedrošs darbs parasti tiek definēts kā zemi atalgots un zemas kvalitātes darbs gandrīz bez apmācības un karjeras izaugsmes iespējām. Darba ņēmēji, kuri strādā uz nedrošu līgumu pamata, parasti veic visbīstamākos darbus, strādā sliktākos apstākļos un saņem mazāku DDVA apmācību. Strādāšana nestabilos darba apstākļos var radīt darba nedrošības sajūtu, kas ievērojami palielina ar darbu saistītu stresu.
Darba intensifikācija izraisa veselības problēmas. Noteiktu darba izpildes termiņu un liela veikšanas ātruma rezultātā arvien vairāk ES darba ņēmēju izjūt augstu darba slodzi un darba spiedienu. Darbavietu samazināšana, jaunu sakaru tehnoloģiju radītais pieaugošais informācijas daudzums, kas jāapstrādā darbā, kā arī vairāk prasību, kas izteiktas mazākam darba ņēmēju skaitam, arī var izraisīt lielāku ar darbu saistītu stresu.
Vardarbība vai iebiedēšana darbā pakļauj briesmām darba ņēmējus. Problēma, kas saistīta ar vardarbību un iebiedēšanu darbavietā, rada arvien lielākas bažas. Lai gan tā ietekmē visas profesijas un nozares, visvairāk šī problēma ir izplatīta veselības aprūpes un pakalpojumu nozarēs. Sekas var būt zema pašcieņa, nemiers, depresija un pat pašnāvība.
Izjaukts darba-privātās dzīves līdzsvars ietekmē ģimenes. Augstas darba slodzes un neelastīgas darba stundas apgrūtina atbilstoša darba-privātās dzīves līdzsvara sasniegšanu, it īpaši sievietēm, kuras bieži saskaras ar „darbu divās maiņās” – vispirms darbā, pēc tam mājās. Tas var izraisīt stresu un citas veselības problēmas, it īpaši, ja darba ņēmējiem nav iespējas pielāgot darba apstākļus savām personīgajām vajadzībām. Vairāk nekā 40% strādnieku ES27, kuri strādā ilgas darba stundas, ziņo par neapmierinātību saistībā ar darba un ģimenes dzīves līdzsvaru.
2008. gada aprīlī Briselē notiks darba seminārs ar mērķi apspriest un saskaņot apsekojuma atklājumus un izpētīt praktiskos veidus, kā risināt problēmas saistībā ar psihosociāliem riskiem. Seminārā tika pieaicināti DDVA speciālisti, ES politikas veidotāji, kā arī darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji.Turklāt EU-OSHA plāno veikt liela mēroga prognozēšanas izpēti, lai uzraudzītu tās pārmaiņas darbavietās un sabiedrībā, kas izraisa potenciālu DDVA risku. 2009. gadā EU-OSHA plāno arī uzsākt uzņēmumu apsekojumu visās 27 ES dalībvalstīs, lai uzzinātu, kā organizācijas gan valsts, gan privātajā sektorā tiek galā ar psihosociāliem riskiem un kā palīdzēt uzņēmumiem daudz efektīvākā veidā pārvaldīt šos sarežģītos darbavietu apdraudējumus.
