Vēro sava miega veselību! Starptautiskā miega diena – 18.marts

Šogad Starptautiskā miega diena 18. martā tiek atzīmēta 15. reizi un tai izvēlētā devīze skan: „Kvalitatīvs miegs, vesels prāts, laimīga pasaule.”

Vidēji cilvēks miegā pavada aptuveni trešdaļu mūža un tas ir daudz. Tādēļ miega problēmām, piemēram, bezmiegam, miegainībai vai krākšanai, kas ir cilvēkiem pazīstamākās sūdzības par miegu (bet ne vienīgās), vajadzētu meklēt risinājumu pie kvalificēta miega speciālista, svinot Starptautisko miega dienu, miega veselības tēmu aktualizē Marta Celmiņa, Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, Epilepsijas un miega medicīnas centra (Bērnu klīniskā universitātes slimnīca) un Veselības centru apvienības sertificēta pediatre – miega speciāliste.

Miega medicīna vēl kā mazulis autiņos

Miega medicīna kā atsevišķa medicīnas nozare ir salīdzinoši jauna. Ja tādām medicīnas nozarēm kā gastroenteroloģija, kardioloģija vai traumatoloģija vēsture sniedzas vairāku gadsimtu garumā, tad miega pētniecība pasaulē sāka attīstīties vien 20. gadsimta vidū, bet atsevišķa miega medicīnas nozare eksistē tikai no 2000. gadu sākuma. Latvijā pirmā miega klīnika – Miega slimību centrs – durvis vēra 2006. gadā, bet tagad ir jau vairāki centri, kuros var vērsties pēc palīdzības miega traucējumu gadījumā.

2016. gadā tika dibināta Latvijas Miega apnojas speciālistu asociācija, kura, kā vēsta nosaukums, strādāja tieši ar obstruktīvu miega apnoju. Gadiem ejot, arvien vairāk dažādu nozaru speciālisti izrādīja interesi par miega veselību, tādēļ no šī gada asociācija mainījusi nosaukumu un kļuvusi par Latvijas Miega medicīnas biedrību, kā arī ir paplašinājusi savu darbības sfēru. Biedrība nodarbojas ar miega medicīnas nozares attīstību, kā arī veic izglītojošu darbu, lai gan sabiedrībai, gan veselības aprūpes speciālistiem skaidrotu šo plašo medicīnas jomu, biežākās problēmas un to risinājumu.

Tā kā miega medicīna ir tik ļoti jauna, aizvien gan plašākā sabiedrībā, gan vēl arī ārstu vidū miega problēmām pagaidām nepievērš pietiekami lielu vērību. Pirms pāris gadiem veiktajā ģimenes ārstu un pediatru veiktajā aptaujā tika noskaidrots, ka mazāk nekā 5% mediķu savas spējas atpazīt un tikt galā ar miega traucējumiem (bērniem) vērtē kā labas. Tā nav tikai Latvijas problēma – reti kurā valstī jaunajiem ārstiem māca atpazīt, diagnosticēt un ārstēt miega slimības. Tieši tādēļ veicams plašs izglītojošs darbs, lai cilvēki uzzinātu, ka ar miega traucējumiem mūsdienās nevajag samierināties, bet jāmeklē palīdzība pie miega speciālistiem.

6 miega slimību grupas

„Miega medicīna” ir viss, kas saistīts ar miegu. Ir sešas lielas miega slimību grupas, kurās tiek apkopoti dažādi miega traucējumi.

1. Elpošanas traucējumi miegā. Biežāk sastopamā un atpazītākā problēma (bet ne vienīgā!) ir obstruktīva miega apnoja – cilvēkam dažādu iemeslu dēļ miegā tiek nobloķēti elpceļi, kā rezultātā ir grūti elpot. Rodas mums pazīstamais troksnis – krākšana, jo cilvēks ar milzīgu spēku mēģina ievilkt elpu.
2. Centrālās hipersomnolences. Dažādu centrālās nervu sistēmas darbības problēmu ietekmē cilvēks jūtas miegains, kaut arī naktī gulēts pietiekami daudz stundu.
3. Bezmiegs un dažādi ar bezmiegu saistīti iemesli – grūtības aizmigt, pārāk agra celšanās vai mošanās naktī.
4. Kustību traucējumi miegā. Mēs visi miegā nedaudz kustamies, bet ir cilvēki, kuri guļ ļoti nemierīgi. Šajā grupā ietilpst, piemēram, nemierīgo kāju sindroms un bruksisms (zobu griešana).
5. Parasomnijas. Tās ir jebkādas nevēlamas fiziskas vai sajūtu pieredzes, kas izpaužas miega laikā, iemiegot vai pamostoties. Biežāk sastopamās parasomnijas ir, piemēram, staigāšana vai runāšana miegā, murgi vai miega paralīze.
6. Diennakts rimta jeb „iekšējā pulksteņa” traucējumi. Tas nozīmē, ka cilvēka miega un nomoda ritms nesaskan ar vidi un traucē ikdienas aktivitātēm.

Ja par kādu no šīm miega slimību grupām lasot, šķiet – tas ir par mani – lieki kavēties ar ārsta apmeklējumu vairs nevajag!

Vizīte pie miega speciālista

Kas tad īsti notiek miega speciālista kabinetā? Kad cilvēks ierodas uz vizīti, tā sākas ar miega problēmu izzināšanu. Miega speciālists lūgs izstāstīt, kāds ir jūsu naktsmiers un kādas ir biežākās sūdzības. Speciālists uzdos konkrētus jautājumus, lai noskaidrotu ar miega problēmām saistītos iemeslus. Dažos gadījumos ar to pietiks, lai izprastu problēmu, bet dažkārt, iespējams, būs nepieciešams veikt asins analīzes vai kādu no miega izmeklējumiem. Ir dažādi miega izmeklējuma veidi, bet biežāk izmantotie vai informatīvākie ir pilna polisomnogrāfija un poligrāfija.

Cik miega veselības problēmu, tik iespējamo risinājumu

Mēģināt dažos teikumos izskaidrot, kā izārstēt miega problēmas, ir tāpat kā dažos teikumos pateikt, kā izārstēt sirds slimības. Risinājums atkarīgs no problēmas veida un smaguma.

Piemēram, obstruktīvo miega apnoju var izraisīt vai pastiprināt dažādi iemesli, kā palielinātas kakla vai aizdegunes mandeles (biežākais iemesls bērniem), liekais svars (ļoti biežs iemesls pieaugušajiem), izmainīta augšējo elpceļu uzbūve vai sakodiens, hormonālās izmaiņas (t. i., sievietēm pēc menopauzes), alerģijas, skābes atvilnis… Ārstēšana atkarīga no iemesla un traucējumu smaguma. Ja obstruktīvas miega apnojas iemeslu neizdodas novērst, tad talkā nāk ventilācijas atbalsts miegā. Tas nozīmē, ka cilvēks elpo pats, bet speciāla ierīce tikai palīdz – caur masku maigi pūš gaisu elpceļos un neļauj tiem saplakt. Vidēji smagas vai smagas apnojas gadījumā Latvijā valsts daļēji kompensē šī skābekļa aparāta iegādi.

Citu miega traucējumu gadījumā nevar iztikt bez medikamentiem. Piemēram, miega slimības narkolepsijas gadījumā. Tai raksturīga miegainība (neatkarīgi no tā, cik daudz gulēts), miega paralīze, halucinācijas un katapleksija (pēkšņs muskuļu spēka zudums, kas rodas pozitīvu emociju rezultātā). Šī slimība rodas, jo smadzenes izstrādā pārāk maz hormona, kas mums palīdz dienas laikā palikt nomodā. Tā kā zinātne vēl nav atklājusi, kā šo hormonu nogādāt smadzenēs, pagaidām narkolepsijas ārstēšana balstās uz medikamentiem, kas palīdz palikt nomodā.

Tai pašā laikā citas bieži sastopamas miega problēmas – bezmiega – gadījumā pirmā izvēle ir īpašas kognitīvi biheiviorālās terapijas metodes, tātad nemedikamentozās pieejas problēmu novēršanā un traucējumu simptomu mazināšanā.

Uzskaitīt visus miega slimību iemeslus un risinājumus nav iespējams, tādēļ sūdzību gadījumā labāk doties pie speciālista, kas palīdzēs atrast problēmu iemeslu un risinājumu. Mūsdienās noteikti vairs nevajag samierināties ar sliktu nakts miegu!

Kur meklēt palīdzību?

Pagaidām lielākā daļa miega klīniku atrodas Rīgā, bet viena – Smiltenē un viena – Liepājā. Taču neļaujiet ģeogrāfiskajām robežām jums traucēt! Lai meklētu palīdzību – daļa klīniku piedāvā arī attālinātās vizītes iespējas, kā arī pastāv iespēja ar pasta starpniecību saņemt vienreiz lietojamus obstruktīvas miega apnojas noteikšanas ierīces.

Turpinājumā uzziniet, kādos gadījumos kura medicīnas iestāde būs vispiemērotākā, jo katra no tām specializējas noteiktu miega slimību ārstēšanā.

Rīga:

• Bērnu klīniskā universitātes slimnīca – visa veida miega traucējumu diagnostika, ārstēšana un novērošana bērniem.
• Miega slimību centrs – obstruktīvas miega apnojas un bezmiega diagnostika un ārstēšana.
• VCA Neiroklīnika – neirologa – miega speciālista un pediatra – miega speciālista konsultācijas. Visa veida miega izmeklējumi.
• Klīnika „Headline” – obstruktīvas miega apnojas diagnostika un ķirurģiska ārstēšana.
• GK Neiroklīnika – neirologa – miega speciālista un pediatra – miega speciālista konsultācijas. Ambulatora poligrāfija.
• Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts – obstruktīvas miega apnojas diagnostika un ārstēšana.

Smiltene:

• Anda Nodieva – ārsta prakse pneimonoloģijā – dažādu elpošanas traucējumu miegā diagnostika un ārstēšana.

Liepāja:

• Miega laboratorija – obstruktīvas miega apnojas diagnostika un ārstēšana.

Daži fakti par miegu un miega veselību

• Miega problēmas ir globāla epidēmija, kas apdraud veselību un dzīves kvalitāti līdz pat 45% pasaules iedzīvotāju.
• Lielākā daļa miega traucējumu ir novēršami vai ārstējami, tomēr mazāk nekā viena trešdaļa slimnieku meklē profesionālu palīdzību.
• Obstruktīva miega apnoja ir ļoti izplatīta visā pasaulē, tā skar 4% vīriešu un 2% sieviešu.
• Nemierīgo kāju sindroms ir sastopams 3–10% iedzīvotāju, lai gan skarto cilvēku skaits un stāvokļa smagums dažādās valstīs ir atšķirīgs.
• Bezmiegs skar 30-45% pieaugušo iedzīvotāju.

Informāciju sagatavoja: Marta Celmiņa, Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle