Pēdējā laikā „Ziemeļlatvijas” žurnāliste Inga Karpova intensīvi pievērsusies Sedas pilsētas komunālo problēmu atspoguļošanai avīzē. Lasītāji tiek informēti, atsaucoties uz vietējo iedzīvotāju sniegto telefonisko informāciju. Ar šo informāciju iepazīstoties, varam secināt, ka Sedā komunālā saimniecība ir uz kraha robežas, pašvaldībā strādā tikai iebraucēji no Valmieras, kam nerūp Sedas iedzīvotāju problēmas, vadība noliedz sniegt informāciju utt.
Lasītājiem pamatoti var rasties iespaids par Sedu kā par pilsētu, kas nolemta iznīcībai. Pašvaldībai šāds viedoklis nav pieņemams, jo informācija ir vienpusēja, nepārbaudīta un neprecīza.
Sedas pilsētas dome, tikai 2006. gada beigās kļūstot par Sedas pilsētas siltumapgādes sistēmas un pārējo inženiertehnisko komunikāciju īpašnieku, ieguvusi iespējas un pienākumu veikt siltumapgādes sistēmas sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām. Lai izprastu pašreizējo situāciju pašvaldības iespējās nodrošināt pašvaldības iedzīvotājus ar kvalitatīviem pamatpakalpojumiem, vēlamies informēt par iemesliem, kā laika gaitā izveidojusies dramatiskā situācija pilsētā siltumapgādes jomā.
Sedas pilsēta izveidota 1953. gadā kā Sedas kūdras rūpnīcas strādnieku ciemats praktiski tukšā vietā. Ciemats celts kūdras ieguves rūpnīcas strādnieku vajadzībām, gan celtnieki, gan strādnieki pārsvarā bija no toreizējā Ļeņingradas apgabala, ar ko daļēji izskaidrojams arī pašreizējais iedzīvotāju nacionālais sastāvs un, iespējams, viņu reizēm padomiskais domāšanas veids – viss pieder visiem, nam položeno. Līdz ar to pilsēta ir tipisks tā laika arhitektūras paraugs. 1991. gadā pilsētciemats ar lauku teritoriju ieguva pilsētas statusu. Līdz tam laikam pilsētas saimnieciskie objekti un dzīvojamais fonds piederēja Sedas kūdras fabrikai, kas arī apsaimniekoja pilsētu.
Faktiski ar 1994. gadu saimnieciskās funkcijas pilsētā sāka pārņemt pašvaldība. Lai apsaimniekotu pilsētas komunālo saimniecību, tika nodibināts pašvaldības uzņēmums „PAMUS”. Tā kā pilsētas komunikāciju uzturēšanas un attīstības jomā līdz tam laikam nebija ieguldīti pietiekami līdzekļi un iedzīvotāju maksātspēja bija zema, komunālās saimniecības attīstībā līdzekļus nebija iespējams investēt. 2001. gadā pašvaldības uzņēmums “PAMUS”bankrotēja. Maksātnespējas process pašvaldības uzņēmumam tika uzsākts saistībā ar to, ka iedzīvotāju parādsaistības pret uzņēmumu bija sasniegušas vairāk kā simts tūkstošus latu un uzņēmums ar esošiem apgrozāmajiem līdzekļiem nespēja nodrošināt normālu pakalpojumu sniegšanu. Tā laika pašvaldības sasaukuma deputāti neizdarīja neko, lai komunikācijas nenonāktu privātuzņēmuma īpašumā.
Visas komunālās saimniecības komunikācijas (ūdensvadi, kanalizācija, katlumāja utt.) iegādājās AS “SES BALTIA”. Pēc komunikāciju iegādes akciju sabiedrība solīja uzbūvēt koģenerācijas staciju un atjaunot komunikāciju tīklus, taču koģenerācijas stacija netika uzbūvēta. Komunikācijas jau tajā laikā bija kritiskā tehniskā stāvoklī (būvētas septiņdesmitajos gados).
2001. gadā pašvaldībā tika uzsākts finansu stabilizācijas process, tad arī tika izveidots SIA „Sedas siltums”, ar mērķi apsaimniekot pilsētas komunālo saimniecību, kā arī nomāt no AS „SES BALTIA” komunikācijas, lai tādā veidā nodrošinātu pašvaldības funkciju izpildi. Lai iedzīvotāji nepaliktu bez siltuma, Sedas pilsētas dome daudzkārt finansiāli palīdzējusi SIA „Sedas siltums”. Esošās katlumājas un tīklu komunikāciju remontus „Sedas siltums” veica tikai galēju avāriju gadījumos. Iedzīvotāju zemās maksātspējas rezultātā SIA „Sedas siltums” nespēja izpildīt savas saistības pret AS „Seda”, kas bija un ir vienīgais kurināmās kūdras piegādātājs pašvaldībai, tāpēc SIA “Sedas siltums” nonāca likvidācijas procesā. Svarīgs moments ir tas, ka Sedā kā vienīgajā pilsētā Latvijā ir tā sauktā atklātā apkures sistēma – tas nozīmē, ka ūdens, kas silda mājokļus, vienlaicīgi tiek padots arī kā siltais ūdens. Daļa mūsu iedzīvotāju pieiet šai situācijai radoši – atsakoties no siltā ūdens, šo ūdeni itin veikli iegūst no apkures radiatoriem…
Tiktāl vēsture. Tagad par to, kas izdarīts pēdējā gada laikā. Lai Sedas pilsētu nodrošinātu ar garantētu nepārtrauktu apkuri un silto ūdeni, pašvaldība visu šo laiku strādā tikai šajā virzienā – piedalījāmies energoefektivitātes konkursā, pieprasījām aizdevumus.
2007. gada 20. februārī Sedas pilsētas dome pieņēma domes lēmumu par finanšu stabilizācijas projekta grozījumiem, pieprasot palielināt finanšu stabilizācijas aizdevumu šādiem mērķiem:1) siltummezglu automatizācija un siltummaiņu uzstādīšana (paveicot šo darbu, atklātā apkures sistēma tiek pārveidota uz slēgto sistēmu);2) katlumājas rekonstrukcija (vienlaicīgi uzstādot vismaz vienu jaunu apkures katlu);3) siltumtrašu nomaiņa.2007. gada 28. martā finanšu stabilizācijas aizdevuma grozījuma pieprasījums izskatīts Finanšu ministrijā, un komisija nolēma piešķirt Ls 485 717,67 latus siltummezglu automatizācijai, siltummaiņu uzstādīšanai un katlumājas rekonstrukcijai (t.sk. viena jauna 2 MgW katla uzstādīšanai). 2007. gada 10. aprīlī tika izsludināts atklāts konkurss „Siltummezglu izbūve, uzstādot siltummaiņus karstā ūdens sagatavošanai Sedas pilsētā”. Ņemot vērā konkursa rezultātus, Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu par atklātā konkursa rezultātu apstrīdēšanu, iepirkuma komisija ar 23.07.2007. nolēma pārtraukt iepirkuma procedūru un iepirkuma uzvarētāju nenoteikt. 2007. gada 10. aprīlī tika izsludināts atklāts konkurss “Sedas pilsētas katlumājas rekonstrukcija”. Ņemot vērā konkursa uzvarētāja iesniegtās nepamatotās papildu izmaksu tāmes, iepirkuma komisija ar 23.07.2007. nolēma pārtraukt iepirkuma procedūru un iepirkuma uzvarētāju nenoteikt. 2007. gada 13. aprīlī Sedas pilsētas dome lūdza Ekonomikas ministrijai izskatīt jautājumu par valsts investīciju 361 510,90 (trīs simti sešdesmit viens tūkstotis pieci simti desmit lati 90 sant.) latu piešķiršanu siltumtrašu nomaiņai. Cerējām, ka jautājums tiks izskatīts pozitīvi, ka tas atrisinās situāciju pilsētā. 2007. gada 23. maijā Sedas pilsētas dome iesniedza Ekonomikas ministrijā visus nepieciešamos dokumentus/projekta pieteikumu pašvaldību energoefektivitātes programmas projektu konkursam “Siltumtrases rekonstrukcija”. 2007. gada 23. maijā tika pieņemts domes lēmums veikt izmaiņas finanšu stabilizācijas projektā, lai iegūtu nepieciešamo līdzfinansējumu siltumtrašu rekonstrukcijai. Diemžēl oficiālā atbilde tika saņemta tikai 26. jūlijā, un lēmums mums neizprotamu iemeslu dēļ nav labvēlīgs.
Nu lūk, laiks pagājis, taustāmu rezultātu nav. Pašvaldība uzskata, ka pagājušajā gadā ir darījusi visu iespējamo, lai iegūtu finansējumu komunikāciju sakārtošanai, diemžēl ne viss ir atkarīgs tikai no pašvaldības, naudu dala Rīgā. Sākusies kārtējā apkures sezona, tāpēc kapitālus darbus pašreiz nav iespējams veikt, bet tiem gatavoties ir īstais laiks. Neskatoties ne uz ko, pašvaldība turpina darbu – šogad jau ir noslēgts līgums par siltummezglu izbūvi, darbus paredzēts pabeigt līdz šā gada 15. maijam. Ir noslēgts līgums par jauna apkures katla (ar akmeņoglēm kurināms) uzstādīšanu, darbus beigsim līdz 30. maijam. Tehniskā dokumentācija siltumtrašu nomaiņai izstrādāta, jau ir izsludināta iepirkuma procedūra. Centīsimies arī siltumtrases kaut daļēji nomainīt līdz jaunās apkures sezonas sākumam. Finansējums šiem darbiem pašvaldībai ir pieejams, atliek tikai strādāt. Un strādās iebraucēja no Valmieras – domes priekšsēdētāja ar dzimtas saknēm Strenčos un vidusskolas laiku Sedā. Jautājums – kāpēc tad citi vietējie iedzīvotāji nenāk darbā pašvaldībā? Te nu jāatceras Valodu likums. Ja iedzīvotājiem sirds sāpētu par savu pilsētu, nebūtu vērojama tāda attieksme, kāda tā ir patlaban. Pat deputātu kandidātus kārtējām vēlēšanām grūti savākt no vietējiem iedzīvotājiem, ko tad vēl runāt par pašvaldības darbiniekiem…
Pilnībā piekrītam, ka pašvaldību (un ne tikai) problēmas ir jāatspoguļo presē, bet tas jādara objektīvi, informāciju iegūstot no pirmavotiem, un, kas nav mazsvarīgi – klātienē. Ne jau pa telefonu mēs visiem stāstīsim, kā mums atkal iet vai neiet. Satiksme ar Valku ir pietiekami laba, žurnālists var atbraukt un aprunāties aci pret aci. Tad arī preses izdevumā neparādīsies informācija, ka vadība noliegusi sniegt informāciju. Ja rakstam, tad visu vai neko. Vadība (domes priekšsēdētāja un izpilddirektors) tiešām noliedza sniegt informāciju pa telefonu. Uzskatām, ka šāds rīkojums nav pretrunā ar likumdošanu, pretēji žurnālistes rakstītajam – tad jau mūs jāsoda par klajiem demokrātijas pārkāpumiem!
Lai nu paliek savstarpējās nesaprašanās, cerams, ka ar presi arī turpmāk sadarbosimies produktīvi, ka presē parādīsies arvien vairāk labo ziņu no Sedas un citām pašvaldībām, ka Emīlijas kundze informēs ne tikai par laika prognozēm, bet arī par Sedas vēsturi, ka Sedā būs silti ne tikai dzīvokļos, bet arī sirdīs!
Visu labu vēlot –
——————————————————————————————————————————––
P. s.Patiess gandarījums, ka pēc publikācijām laikrakstā arī Sedas pašvaldība sniedz savu redzējumu par problēmām komunālajā saimniecībā.Domāju, ka skaidrojumu būs interesanti izlasīt gan sedēniešiem, gan ikvienam laikraksta lasītājam.Tā kā pašvaldību darbinieki izteikuši savu viedokli, kā laikrakstā būtu atspoguļojamas problēmas, par kurām mūs informē cilvēki, atļaušos mazu komentāru.Sauciens pēc tā, lai informācija par notikumiem Sedā vai ikvienā teritorijā tiktu atspoguļota no pirmavotiem, kas šajā gadījumā ir domāta vietējā pašvaldība, netiks sadzirdēts. Pašvaldības vadība nekad nebūs vienīgais un svarīgākais pirmavots, jo laikraksts ir kā tribīne, kur līdzvērtīgas tiesības izteikt viedokli ir katram cilvēkam. Arī sedēniešiem, kurus neapmierina tas, ka pa krānu tek nelietojams ūdens.Pašvaldības uzdevums ir izskaidrot, kāpēc radusies šāda situācija un kas tiks darīts, lai iedzīvotāji varētu lietot tīru ūdeni un dzīvot siltos mājokļos. Aizbildinājums, ka pašvaldība nesniedza komentārus par sedēniešu sūdzībām laikraksta korespondentei tāpēc, ka tā neieradās uz vietas domē, bet zvanīja pa tālruni, nav korekts – mūsdienu tehnoloģijas ļauj precīzi novadīt informāciju arī citos veidos. Arī šo Sedas pašvaldības skaidrojumu saņēmām elektroniski pa e-pastu, nevis nepastarpināti aprunājoties aci pret aci. Arī turpmāk sekosim līdzi Sedas pašvaldības darbam un tam, kā risināsies problēmas. Mēs allaž esam uzklausījuši un devuši iespēju paust savu viedokli visām pusēm, tā būs arī turpmāk – aprakstot kādu problēmu, jautāsim atbildīgo personu skaidrojumu, bet, ja to nesniegs, tas nenozīmēs, ka publikācijas par to, kas satrauc iedzīvotājus, nebūs – iztrūks vienīgi atbildīgo personu paskaidrojums.Cerams, ka Sedas domes amatpersonu enerģiskums ļaus ātri likvidēt problēmas un visi būs apmierināti – gan pakalpojumu sniedzēji, gan iedzīvotāji.Lai veicas!
Ingūna Plūme, “Ziemeļlatvijas” galvenā redaktore
