Eksperti iesaka risinājumus, kas rosinātu jauniešus pēc izglītības iegūšanas atgriesties dzimtajā pilsētā vai pagastā.
Jāpiedāvā koledžas izglītība
Andris Lapiņš,
Smiltenes pilsētas domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs
Lai piesaistītu jaunatni, pirmkārt, jāpiedāvā izglītības iespējas. Šobrīd jaunieši Smiltenē iegūst labu vidējo izglītību un aiziet projām. Tāpēc ir jāpastiprina nākamais posms, piedāvājot labu koledžas tipa izglītību. To iegūstot, cilvēks jau zina, ko darīs tālāk, un orientējas uz vietējo darba tirgu. Ārzemēs šī prakse ir izplatītāka. Jaunietis mācās, papildu strādā kādā uzņēmumā vai iziet tajā praksi un šādi sev nodrošina turpmāko darba vietu. Mazpilsētā visi tomēr nebūs tikai dažu nozaru speciālisti. Dažādas darba rokas Smiltenē var piesaistīt, attīstot servisa uzņēmumus, piemēram, viesnīcas. Kad uzcels peldbaseinu, arī tam vajadzēs apkalpojošo personālu. Savukārt servisa uzņēmumi varbūt arī atpūtas un izklaides objekti, kur jauniešiem pavadīt brīvo laiku.Ļoti sāpīga lieta visiem jauniešiem ir mājoklis. Daudzviet pasaulē šo problēmu risina ar pašvaldību īres namiem. Jaunietim, kuram labākajā gadījumā ir darbs, vienam dabūt kredītu ir neiespējami. Tāpēc šāds mājoklis ir risinājums, kā uzsākt dzīvi. Latvijā dzīvojamais fonds lielākoties ir privatizēts. Lielās pilsētas piesaista cilvēkus, ceļot jaunas mājas. Lai jaunieši dzīvotu mazpilsētā, problēma jārisina kompleksi, iesaistot visu sabiedrību. Nevar gaidīt tikai no pašvaldības. Mans subjektīvais viedoklis: rajonu pilsētas vairs nevar atļauties sagatavot cilvēkus tikai Rīgai, kas diemžēl notiek.
Uzņēmumi var segt studiju maksu
Inga Savicka,
Smiltenes ģimnāzijas direktores vietniece karjeras izglītības jautājumos
Lai jaunieši nāktu atpakaļ, vietējie uzņēmēji viņiem varētu piešķirt stipendijas mācībām vai tad, ja jaunietis ticis budžeta grupā, maksāt ikmēneša stipendiju dzīvošanai. Uzņēmēji ar jauniešiem attiecīgi noslēgtu līgumu par to, ka jaunie speciālisti pēc studijām atgriežas atpakaļ. Tas nav nekas jauns. Līdzīga pieredze jau ir akciju sabiedrībai “8CBR”. Tas ir ļoti aktuāli sevišķi tagad, kad augstskolās tiek paaugstinātas mācību maksas un daudzi jaunieši neaiziet studēt tāpēc, ka pietrūkst naudas. Uzņēmējiem ir īstais brīdis piesaistīt jaunus kadrus. Tikai viņiem pašiem jānāk uz skolu, jāaicina skolēni ciemos. Man ļoti patīk akciju sabiedrības “Stora Enso Timber” Launkalnes kokzāģētavas prakse. Viņi katru gadu rīko atvērto durvju dienu, iepazīstina jauniešus ar uzņēmuma darbu un profesijām, kādas tur vajadzīgas. Šobrīd dzirdu, ka jaunieši negrib palikt dzimtajā pusē, jo neredz perspektīvu, kur varētu izmantot izvēlēto profesiju. Varbūt vietējai pašvaldībai vajadzētu aktīvāk uzstāties, apkopot informāciju, kādus speciālistus pilsētai vajag.Otra problēma ir tā, ka jauni cilvēki grib dzīvot atsevišķi no vecākiem. Smiltenē tādas iespējas gandrīz nav, un tas ir bremzējošs faktors. Ideāli būtu, ja kāds, kaut vai tie paši uzņēmumi celtu dzīvojamās mājas, lai jaunajiem speciālistiem, jaunajām ģimenēm būtu, kur dzīvot. Tas veicinātu viņu atgriešanos dzimtajā pusē.
Jāmaksā konkurētspējīgas algasUldis Birkenšteins,
Valkas rajona padomes priekšsēdētājs, Variņu pagasta pašvaldības vadītājs
Jauno speciālistu rajonā nepietiek. Pirmkārt, tas attiecas uz medicīnu, otrkārt, uz izglītību. Trūkst arī speciālistu, kuri rakstītu projektus un piesaistītu topošajiem novadiem Eiropas Savienības naudu un valsts investīcijas. Taču šiem kadriem ir jābūt ne vien ar papīriem, bet arī ar spējām un zināšanām.Jaunus, izglītotus speciālistus var piesaistīt ar normālām, darba tirgū konkurētspējīgām algām. Domāju, budžeta iestādēs arī provincē ir iespēja nopelnīt. Tiesa, vairāk nekā privātās struktūrās Rīgā tur nemaksā, taču galvaspilsēta jau ir atēdusies savu daļu. Jauniešiem Rīgā drīz vairs nebūs, kur gulēt. Tāpēc, ceru, viņi nekur nepaliks un nāks atpakaļ uz laukiem. Sava nozīme būs arī reģionālajai reformai, kura piesaistīs jaunu darbaspēku. Jau tagad dzizrdu, ka mūsu rajonā atgriežas Vidzemes augstskolas un citu augstāko izglītības iestāžu absolventi. Variņu pagastā dzīvot paliek daļa jauniešu, kuri beiguši ģimnāziju, vidusskolu vai tehnikumu. Ar augstāko izglītību neatgriežas daudzi. Tā pagastam ir problēma. Taču neko nevaram viņiem šobrīd piedāvāt. Risinājums ir jau minētā reģionālā reforma. Blakus Smiltenē veidosies novads, un tur būs iespēja strādāt daudziem jaunajiem speciālistiem ar augstāko izglītību. Dzīvot viņi var kaut vai, piemēram, Variņos, kur šobrīd pārdod vairākus dzīvokļus. Ja ārzemēs uz darbu brauc pat 100 kilometrus, tad līdz Smiltenei ir aptuveni 25 kilometri. Iesēdies automašīnā un pēc15 minūtēm esi galā.
